
BrÄ«dinam: TekstÄ ir nepatÄ«kami momenti.Ā
Andris Andreiko no citiem dambretistiem atŔķīras ne tikai ar neordinÄru domÄÅ”anu, bet arÄ« mistisku intuÄ«ciju. Pateicoties Å”iem diviem rÄdÄ«tÄjiem, viÅÅ” 8 reizes kļuva par PSRS Äempionu un 3 reizes kļuva par pasaules Äempionu. Nav zinÄms, cik vÄl titulus Andris bÅ«tu izcÄ«nijis, ja ne tÄ liktenÄ«gÄ diena.
XXI gadsimtÄ globÄlas sporta sacensÄ«bas starp Krieviju un Holandi mÄs varam iedomÄties tikai iespÄjams futbolÄ un bÅ«sim godÄ«gi, ka HolandieÅ”iem nav nemaz tik daudz sporta veidu, kur viÅi var sacensties ar Krieviju. Bet tieÅ”i tÄdÄ sporta veidÄ kÄ ÄtrslidoÅ”ana HolandieÅ”i parÄdÄ«ja savu meistarÄ«bu un atstÄja Krieviju tÄlu aiz sevis nesenajÄs OlimpiskajÄs spÄlÄs SoÄos. SavukÄrt PSRS laikos tomÄr bija tÄds sporta veids, kur Krievija un Holande bija pasaules valdnieki un sadalÄ«ja medaļas savÄ starpÄ – tÄ bija dambrete. It Ä«paÅ”i tas bija 70-os, kad abas nÄcijas spÄja piedÄvÄt Top spÄlÄtÄjus. OficiÄli pasaules ÄempionÄti starptautiskajÄ dambretÄ sÄk skaitÄ«t no 1948.gada. DotajÄ momentÄ var teikt, ka tÄ ir populÄrÄkÄ dambrete, otrajÄ vietÄ noteikti iet 64 lauciÅu dambrete. Bet tÄpat visi pamata sÄkas ar 64 lauciÅu dambreti (izÅemot Holandi).
Isers Kupermans – padomju un amerikas dambretists, kurÅ” specializÄjÄs uz krievu un starptautisko dambreti, starptautiskais lielmeistars un dambretes teorÄtiÄ·is. Viens no slavenÄkajiem XX gadsimta spÄlÄtÄjiem. VairÄkkÄrtÄjais PSRS Äempions 64 un 100 lauciÅu dambretÄ, Eiropas Äempions starptautiskajÄ dambretÄ, septiÅkÄrtÄjais pasaules Äempions. AtzÄ«ts padomju savienÄ«bas sporta meistars (PSRS) 1960.gadÄ, bet 1978.gadÄ tika noÅemta Ŕī godalga, jo emigrÄja uz IzraÄlu.
Andris Andreiko – piedzima 1942.gadÄ 17.oktobrÄ« RÄ«ga, PSRS. 1962.gadÄ ieguva starptautiskÄ meistara normu. Starptautiskais lielmeistars kopÅ” 1966.gada. Pasaules Äempions no 1968-1972.gadam, astoÅkÄrtÄjs PSRS Äempions no 1961-1976.gadam, Eiropas Äempions 1974.gadÄ un, protams, uzvarÄtÄjs “nesaskaitÄmu skaitu” daudz turnÄ«ru.
Pirmais padomju savienÄ«bas pasaules Äempions kļuva Isers Kupermans 1958.gadÄ. MaÄos par Äempiona tituliem viÅÅ” nevienam nebija piekÄpies lÄ«dz pat 1969.gadam. Pirmais, kurÅ” spÄja pÄrspÄt slaveno Kupermanu bija neviens cits kÄ Andris Andreiko!
Par Andri Andreiko var teikt tÄ, ka viÅam bija potenciÄls kļūt par varenÄko lielmeistaru dambretes vÄsturÄ starptautiskajÄ dambretÄ. Jau 18 gadu vecumÄ Andreiko bija kļuvis par trÄ«skÄrtÄju Latvijas Äempionu, bet uzreiz pÄc skolas piedalÄ«jÄs PSRS ÄempionÄtÄ, kuru uzvarÄja ļoti pÄrliecinoÅ”i.
Andreiko burtiski bija iemÄ«lÄjies dambretÄ un nekas viÅu dzÄ«vÄ neizbrÄ«nÄ«ja tik daudz kÄ dambrete. DroÅ”i turot roku uz sirds var teikt, ka tajÄ laikÄ viÅÅ” rÄdÄ«ja fantastisku spÄli. VislabÄk par viÅu dambretes stilu izteicÄs pats Isers Kupermans, kurÅ” bija galvenais konkurents viÅam, bet ļoti tuvs draugs: Andris spÄlÄja neordinÄru dambreti, viÅam bija tÄds stils, ko neviens cits nespÄja atkÄrtot. Daudzas viÅu partijas mirdzÄja ar lieliskÄm idejÄm, asprÄtÄ«gÄm kombinÄcijÄm, jauniem un nestandarta plÄniem. ViÅam bija neatkÄrtojama intuÄ«cija – viÅÅ” gÄja uz pozÄ«cijÄm, kuras izlikÄs bezcerÄ«gas, bet viÅÅ” viÅas uzvarÄja” – tÄ izteicÄs Kupermans žurnÄlam Å aha apskats.
DambretÄ viÅÅ” bija improvizators, viÅa spÄles temps bija pietiekami Ätrs (jÄpiezÄ«mÄ, ka viÅÅ” bija ļoti spÄcÄ«gs ceitnotÄ un ÄtrspÄlÄ), asa kombicionÄlÄ redze un katra partija bija citÄdÄka. V.Vigmans un B.Feldmans izteicÄs tÄ: Andreiko apzinÄti veidoja grÅ«tas pozÄ«cijas, kas nebija viegli aprÄÄ·inÄmas, bet savukÄrt vienÄ un tajÄ paÅ”Ä pozÄ«cijÄ ar dažÄdiem pretiniekiem viÅÅ” spÄlÄja citÄdÄk, balstoties nevis uz teoriju, bet uz intuÄ«ciju un pretinieka psiholoÄ£iju. Holandietis R.Kellers noformulÄja savu domu vÄl skarbÄk: ViÅÅ” cÄ«nÄs nevis ar pozÄ«ciju, bet ar pretinieku.
Pirmo reizi par pasaules Äempiona titulu divi tÄ laika stiprÄkie spÄlÄtÄji satikÄs 1967.gadÄ. MaÄs tad sastÄvÄja no 20 partijÄm, kur divas partijas uzvarÄja Kupermans, bet pÄrÄjÄs partijas noslÄdzÄs ar neizŔķirtu. SavukÄrt sÄkot ar otro mÄÄ£inÄjumu Latvijas pÄrstÄvis spÄja paveikt plÄnoto un kļuva par pasaules Äempionu. NÄkamajÄ gadÄ, kad bija notika pasaules ÄempionÄts riÅÄ·a sistÄmÄ Andreiko spÄja savÄkt par 0.5 punktiem vairÄk nekÄ viÅa draugs-konkurents, bet pÄc tam, kad viÅu ceļi atkal krustojÄs maÄÄ, Andreiko apspÄlÄja Kupermanu trÄ«s reizes un nosargÄja pasaules Äempiona titulu. 1971.gadÄ notika pÄdÄjÄ tÄ laika nemainÄ«go flagmaÅu cÄ«Åa par pasaules Äempiona titulu. Un iespÄjams, ka tas arÄ« iedragajÄ Andreiko turpmÄko dzÄ«ves gÄjumu…
…Å”im maÄam bija piesaistÄ«ta ļoti liela aziotÄža, bet dambretisti neattaisnoja uz viÅiem liktÄs cerÄ«bas. Pirmo reizi vÄsturÄ maÄs par pasaules kroni, kurÅ” sastÄvÄja no 20 partijÄm noslÄdzÄs ar visiem neizŔķirtiem! Divi lieliski lielmeistari “viegli” piekrita neizŔķirtiem. No vienas puses abi spÄlÄtÄji nevÄlÄjÄs riskÄt, bet no otras puses, sabojÄja iespaidu par dambreti kÄ skatÄmu sporta veidu. Andreiko un Kupermans neslÄpa, ka gatavojas pasaules ÄempionÄtam HolandÄ, tÄpÄc arÄ« neparÄdÄ«ja Ä«sto lÄ«meni, ko no viÅiem gaidÄ«ja. SavukÄrt PSRS Å”Ädas atbildes neapmierinÄja ne lÄ«dzjutÄjus, ne arÄ« valdÄ«bu. PSRS dambretes federÄcija izrÄdÄ«ja nepatiku abiem dambretistiem par tik zemu spÄles lÄ«meni.
Spiediens uz Andreiko tikai pastiprinÄjÄs. Tagad HolandÄ no viÅa gaidÄ«ja tikai un vienÄ«gi uzvaru, bet pasaules Äempions nolika pilnvaras, finiÅ”Äjot treÅ”ais riÅÄ·a sistÄmÄ. Andreiko nezaudÄja nevienu partiju, bet uztaisÄ«ja par diviem neizŔķirtiem vairÄk nekÄ jaunais ÄempionsĀ – Tonijs Seibrands.
Andris Andreiko – Tonijs Seibrands
Ceļi Ŕķiras….
… runÄjot par Iseru Kupermanu, tad viÅÅ” turpinÄja savu lielisko karjeru un 1974.gadÄ atguva pasaules Äempiona titulu. SavukÄrt par nelaimi, Andris Andreiko aizgÄja citu dzÄ«ves ceļu. Un neviens nezina Ä«sto iemeslu viÅa dzÄ«ve gÄjumam, bet ir vairÄkas versijas. IespÄjams, ka tÄ bija smaga bÄrnÄ«ba, nervu kutinoÅ”a spÄle, kas parasti balansÄja uz zaudÄjuma un uzvaras robežas. Vai varbÅ«t motivÄcijas trÅ«kums? PrincipÄ bija tÄ, ka Andris bija sasniedzis visu jau agrÄ jaunÄ«bÄ, kad tikai citi dambretisti lÄnÄm sÄk ieiet lielajÄ sportÄ un atkÄrtot vienus un tos paÅ”us panÄkumus Andrim likÄs bezjÄdzÄ«gi. Bet pÄc neveiksmÄ«gi aizvadÄ«ta pasaules ÄempionÄta Andris nespÄja paÅemt revanÅ”u pret Seibrandu par pasaules Äempiona titulu un pamazÄm Andreiko sÄka noplaukt…
TajÄ mirklÄ« Andreiko bija uzvarÄjis visu iespÄjamo un iespÄjams neredzÄja jÄgu turpinÄt visu no sÄkuma. Lieliskais Äempions nespÄja atrast jaunu motivÄciju, vai arÄ« vienkÄrÅ”i nepaspÄja…
PÄc pÄris žÄlpilniem zaudÄjumiem Andreiko pÄrstÄja spÄlÄt augstÄ lÄ«menÄ«, kÄ tas nereti gadÄs, tad depresijas “draugs” bieži ir alkohols. ArÄ« Å”oreiz tas bija liktenÄ«gs pavÄrsiens. Pa pÄris gadiem Andreiko negaidÄ«ti kļuva par patstÄvÄ«gu klientu vietÄjÄs kafejnÄ«cÄs un bÄros, no kurÄm bieži nevarÄja aiziet mÄjÄs patstÄvÄ«gi. Ä¢imenes dzÄ«ve neizdevÄs, jo ar sievu Andris izŔķīrÄs.
1975.gadÄ Andreiko tika sodÄ«ts tÄpat kÄ KorÄnovs pret Karpovu un arÄ« par negatÄ«viem izteikumiem par pretinieku, un PSRS sodÄ«ja Andreiko ar liegumu izbraukt no PSRS uz vienu gadu, kÄ arÄ« katru mÄnesi no stipendijas tika noÅemti 100,- rubļi.
AizrauÅ”anÄs ar alkoholu Andreiko noveda pie traÄ£iskas traÄ£Ädijas. Andreiko bija viens no bagÄtÄkajiem un zinÄmÄkajiem Iļguciema iedzÄ«votÄjiem. Protams, “draugi” (kas mÄ«lÄja iedzert alkoholu) bija bieži viesi pie Andreiko dzÄ«voklÄ«, jo tajÄ laikÄ vinÅ” dzÄ«voja retÄ, lielÄ divistabu dzÄ«voklÄ«. PriekÅ” tÄ laika tÄdas ÄrtÄ«bas bija tikai retajam.
Viena no tÄdÄm iepazīŔanÄs reizÄm beidzÄs traÄ£iski priekÅ” Andra un ar nežÄlÄ«gu slepkavÄ«bu. 1976.gadÄ 10.martÄ Andreiko vienÄ no vietÄjiem bÄriem iepazinÄs ar kÄrtÄjo “draugu”, kurÅ” sevi stÄdÄ«ja priekÅ”Ä kÄ bijuÅ”ais jÅ«rnieks – Igors Vasenins. Abi iedzÄra. PÄc bÄra slÄgÅ”anas abi aizdevÄs mÄjÄs pie jaunÄ drauga, bet tur viÅam neatvÄra durvis. NolÄma iet pie Andreiko. Lieliskajos apartamentos IļguciemÄ (piezÄ«me: tÄ laika valdÄ«ba nežÄloja lÄ«dzekļus savas valsts Äempioniem), kur dzÄ«voja Andreiko bija importa ledusskapis ar dÄrgajiem dzÄrieniem, divkaseÅ”u magnetefons, kÄ arÄ« zelta medaļas un nauda, un neskaidrÄ prÄtÄ Igoram radÄs plÄns.
KÄ noskaidrojÄs vÄlÄk izmeklÄÅ”anÄ, tad tieÅ”i tajÄ liktenÄ«gajÄ dienÄ viÅÅ” nodzÄra 70 rubļus, rÄÄ·inot tÄ laika naudas skalÄ tÄ bija ļoti liela nauda un Ä·Ä«lÄ atstÄja savu pasi.
MÄjÄs pie Andreiko viÅi turpinÄja lietot alkoholu un kÄdÄ momentÄ Andreiko aizmiga savÄ atpÅ«tas krÄslÄ. Igors Vasenins nolÄma aplÅ«kot dzÄ«vokli un ieraudzÄ«jis daudz tÄ laika vÄrtÄ«gas mantas nolÄmis nogalinÄt Andri Andreiko, kamÄr viÅÅ” gulÄja savÄ atpÅ«tas krÄslÄ. Vasenins piegÄja no muguras un ar aptÄ«tu dvielÄ« gludekli veica 17 sitienu pa Andreiko galvu…pÄc kÄ viÅÅ” sÄka vÄkt vÄrtÄ«gas mantas no dzÄ«vokļa.
Uz jautÄjumu, kÄpÄc Vesenins veica tik nežÄlÄ«gu slepkavÄ«bu, viÅÅ” atbildÄja, ka nevarÄja nogalinÄt citÄdi Andreiko. ViÅÅ” bija vesels un ļoti spÄcÄ«gs.
Dambretes Ä£Äniju bija iespÄjams vÄl izglÄbt. BijusÄ« sieva juta, ka kaut kas slikts ir noticis ar Andreiko un bija atnÄkusi viÅu apciemot, kas strÄdÄja netÄlu ÄtrajÄ palÄ«dzÄ«bÄ. Kad ieradÄs bijusÄ« sieva, tad Vasenins caur durvÄ«m atbildÄja, ka Andrim atrodas ar citu sievieti un neatvÄra durvis. Tad viÅa palÅ«dza kaimiÅam pieskatÄ«t dzÄ«vokli, kamÄr viÅa gÄja saukt miliciju, bet tikmÄr kaimiÅÅ” nespÄja noturÄt Vaseninu, kad tas gÄja prom no dzÄ«vokļa ar visÄm mantÄm. Kad sieva iegÄja dzÄ«voklÄ«, tad Andreiko vÄl elpoja, bet situÄcija jau bija bezcerÄ«ga. DrÄ«zumÄ Andreiko nomira.
TikmÄr taksists ar kuru gribÄja doties prom Vasenins atteicÄs vest viÅu, jo Vasenina drÄbes bija asins traipos un tÄpÄc devÄs uz mÄjÄm ar tramvaju. MÄjÄs pÄrÄ£Ärbies viÅÅ” aizbrauca uz dzelzceļa staciju, lai aizbÄgtu uz Ventspili, bet zvanot no stacijas uz mÄjÄm, tur viÅu jau gaidÄ«ja milicija. PÄc tÄ viÅÅ” tika nogÄdÄtvs milicijas iecirknÄ«, kur uzrakstÄ«ja vÄstuli, ka ir vainÄ«gs un tiesa pieprieda viÅam 15 gadus ieslodzÄ«juma. Bet ir dažas neskaidrÄ«bas un iespÄjams, ka slepkavas bijuÅ”i divi, bet visu vainu uz sevi paÅÄma Vasenins, jo pelntraukos tika atrasti divu dažÄdu marku izpÄ«pÄtas cigaretes. Pats Andreiko nesmÄÄ·Äja.
ViennozÄ«mÄ«gi ka Ŕī traÄ£Ädija Å”okÄja visu pasauli. PÄc nÄves Andreiko draugs Isers Kupermans veltÄ«ja tÄdus vÄrdus: Andreiko aiz sevis atstÄja milzÄ«gu dambretes mantojumu pÄc kura vÄl ilgus gadus mÄcÄ«sies daudzi dambretes entuziasti. ViÅa nÄve – neiedomÄjams zaudÄjums dambretes sabiedrÄ«bai.
Slavenais dambretists pa pÄris gadiem bija nonÄcis bezdibeÅa malÄ. Pa lielam lielmeistars neizturÄja sabiedrÄ«bas spiedienu. ViÅa dzÄ«vÄ tÄ arÄ« neatradÄs cilvÄks, kurÅ” spÄtu viÅam dot jaunu impulsu. Andreiko bija priekÅ”Ä lielÄkai daļai dambretistu, kaut kÄdÄ momentÄ viÅÅ” zaudÄja motivÄciju dambretÄ, bet arÄ« ar viÅu interesi par dzÄ«vi. PriekÅ” viÅa Ŕīs divas lietas bija neatdalÄmas. Ä»oti žÄl, ka viÅa pÄdÄjÄ diena izvÄrtÄs tÄda, kÄdai tai nevajadzÄtu bÅ«t.
Es atbraucu uz RÄ«gu, lai apbedÄ«tu lielmeistaru – tÄ rakstÄ«ja Naums Dimarskis savÄ dienasgrÄmatÄ, kurÅ” tajÄ laikÄ bija PSRS dambretes vadÄ«tÄjs. Iespaids bija tÄds, ka atbraukt pavadÄ«t Andreiko pÄdÄjÄ gaitÄ bija sabraukusi visa Latvija.
PÄdÄjÄ gaitÄ cilvÄku masas bija tik daudz, ka likÄs, ka tÄs nekad nebeigsies…atvadÄ«ties no Andreiko bija atbraukuÅ”i cilvÄki no visas padomju savienÄ«bas. SavukÄrt pÄc apbedīŔanas ceremonijas Andreiko kapa vieta bija pilna ar ziediem un ar Å”Ävieniem gaisÄ tika godinÄts pÄdÄjais vÄltÄ«jums dambretes leÄ£endai…
Andra Andreiko 25 uzvaras:
One thought on “š Dambretes karalis: Andris Andreiko”