BrÄ«dinam: Tekstā ir nepatÄ«kami momenti.Ā 

Andris Andreiko no citiem dambretistiem atŔķīras ne tikai ar neordināru domāŔanu, bet arÄ« mistisku intuÄ«ciju. Pateicoties Å”iem diviem rādÄ«tājiem, viņŔ 8 reizes kļuva par PSRS čempionu un 3 reizes kļuva par pasaules čempionu. Nav zināms, cik vēl titulus Andris bÅ«tu izcÄ«nijis, ja ne tā liktenÄ«gā diena.

XXI gadsimtā globālas sporta sacensÄ«bas starp Krieviju un Holandi mēs varam iedomāties tikai iespējams futbolā un bÅ«sim godÄ«gi, ka HolandieÅ”iem nav nemaz tik daudz sporta veidu, kur viņi var sacensties ar Krieviju. Bet tieÅ”i tādā sporta veidā kā ātrslidoÅ”ana HolandieÅ”i parādÄ«ja savu meistarÄ«bu un atstāja Krieviju tālu aiz sevis nesenajās Olimpiskajās spēlēs Sočos. Savukārt PSRS laikos tomēr bija tāds sporta veids, kur Krievija un Holande bija pasaules valdnieki un sadalÄ«ja medaļas savā starpā – tā bija dambrete. It Ä«paÅ”i tas bija 70-os, kad abas nācijas spēja piedāvāt Top spēlētājus. Oficiāli pasaules čempionāti starptautiskajā dambretē sāk skaitÄ«t no 1948.gada. Dotajā momentā var teikt, ka tā ir populārākā dambrete, otrajā vietā noteikti iet 64 lauciņu dambrete. Bet tāpat visi pamata sākas ar 64 lauciņu dambreti (izņemot Holandi).

Isers Kupermans – padomju un amerikas dambretists, kurÅ” specializējās uz krievu un starptautisko dambreti, starptautiskais lielmeistars un dambretes teorētiÄ·is. Viens no slavenākajiem XX gadsimta spēlētājiem. Vairākkārtējais PSRS čempions 64 un 100 lauciņu dambretē, Eiropas čempions starptautiskajā dambretē, septiņkārtējais pasaules čempions. AtzÄ«ts padomju savienÄ«bas sporta meistars (PSRS) 1960.gadā, bet 1978.gadā tika noņemta Ŕī godalga, jo emigrēja uz Izraēlu.

Andris Andreiko – piedzima 1942.gadā 17.oktobrÄ« RÄ«ga, PSRS. 1962.gadā ieguva starptautiskā meistara normu. Starptautiskais lielmeistars kopÅ” 1966.gada. Pasaules čempions no 1968-1972.gadam, astoņkārtējs PSRS čempions no 1961-1976.gadam, Eiropas čempions 1974.gadā un, protams, uzvarētājs “nesaskaitāmu skaitu” daudz turnÄ«ru.

Pirmais padomju savienÄ«bas pasaules čempions kļuva Isers Kupermans 1958.gadā. Mačos par čempiona tituliem viņŔ nevienam nebija piekāpies lÄ«dz pat 1969.gadam. Pirmais, kurÅ” spēja pārspēt slaveno Kupermanu bija neviens cits kā Andris Andreiko!

Par Andri Andreiko var teikt tā, ka viņam bija potenciāls kļūt par varenāko lielmeistaru dambretes vēsturē starptautiskajā dambretē. Jau 18 gadu vecumā Andreiko bija kļuvis par trÄ«skārtēju Latvijas čempionu, bet uzreiz pēc skolas piedalÄ«jās PSRS čempionātā, kuru uzvarēja ļoti pārliecinoÅ”i.

Andreiko burtiski bija iemÄ«lējies dambretē un nekas viņu dzÄ«vē neizbrÄ«nÄ«ja tik daudz kā dambrete. DroÅ”i turot roku uz sirds var teikt, ka tajā laikā viņŔ rādÄ«ja fantastisku spēli. Vislabāk par viņu dambretes stilu izteicās pats Isers Kupermans, kurÅ” bija galvenais konkurents viņam, bet ļoti tuvs draugs: Andris spēlēja neordināru dambreti, viņam bija tāds stils, ko neviens cits nespēja atkārtot. Daudzas viņu partijas mirdzēja ar lieliskām idejām, asprātÄ«gām kombinācijām, jauniem un nestandarta plāniem. Viņam bija neatkārtojama intuÄ«cija – viņŔ gāja uz pozÄ«cijām, kuras izlikās bezcerÄ«gas, bet viņŔ viņas uzvarēja” – tā izteicās Kupermans žurnālam Å aha apskats.

Dambretē viņŔ bija improvizators, viņa spēles temps bija pietiekami ātrs (jāpiezÄ«mē, ka viņŔ bija ļoti spēcÄ«gs ceitnotā un ātrspēlē), asa kombicionālā redze un katra partija bija citādāka. V.Vigmans un B.Feldmans izteicās tā: Andreiko apzināti veidoja grÅ«tas pozÄ«cijas, kas nebija viegli aprēķināmas, bet savukārt vienā un tajā paŔā pozÄ«cijā ar dažādiem pretiniekiem viņŔ spēlēja citādāk, balstoties nevis uz teoriju, bet uz intuÄ«ciju un pretinieka psiholoÄ£iju. Holandietis R.Kellers noformulēja savu domu vēl skarbāk: ViņŔ cÄ«nās nevis ar pozÄ«ciju, bet ar pretinieku.

Pirmo reizi par pasaules čempiona titulu divi tā laika stiprākie spēlētāji satikās 1967.gadā. Mačs tad sastāvēja no 20 partijām, kur divas partijas uzvarēja Kupermans, bet pārējās partijas noslēdzās ar neizŔķirtu. Savukārt sākot ar otro mēģinājumu Latvijas pārstāvis spēja paveikt plānoto un kļuva par pasaules čempionu. Nākamajā gadā, kad bija notika pasaules čempionāts riņķa sistēmā Andreiko spēja savākt par 0.5 punktiem vairāk nekā viņa draugs-konkurents, bet pēc tam, kad viņu ceļi atkal krustojās mačā, Andreiko apspēlēja Kupermanu trÄ«s reizes un nosargāja pasaules čempiona titulu. 1971.gadā notika pēdējā tā laika nemainÄ«go flagmaņu cīņa par pasaules čempiona titulu. Un iespējams, ka tas arÄ« iedragajā Andreiko turpmāko dzÄ«ves gājumu…

…Å”im mačam bija piesaistÄ«ta ļoti liela aziotāža, bet dambretisti neattaisnoja uz viņiem liktās cerÄ«bas. Pirmo reizi vēsturē mačs par pasaules kroni, kurÅ” sastāvēja no 20 partijām noslēdzās ar visiem neizŔķirtiem! Divi lieliski lielmeistari “viegli” piekrita neizŔķirtiem. No vienas puses abi spēlētāji nevēlējās riskēt, bet no otras puses, sabojāja iespaidu par dambreti kā skatāmu sporta veidu. Andreiko un Kupermans neslēpa, ka gatavojas pasaules čempionātam Holandē, tāpēc arÄ« neparādÄ«ja Ä«sto lÄ«meni, ko no viņiem gaidÄ«ja. Savukārt PSRS Ŕādas atbildes neapmierināja ne lÄ«dzjutējus, ne arÄ« valdÄ«bu. PSRS dambretes federācija izrādÄ«ja nepatiku abiem dambretistiem par tik zemu spēles lÄ«meni.

Spiediens uz Andreiko tikai pastiprinājās. Tagad Holandē no viņa gaidÄ«ja tikai un vienÄ«gi uzvaru, bet pasaules čempions nolika pilnvaras, finiŔējot treÅ”ais riņķa sistēmā. Andreiko nezaudēja nevienu partiju, bet uztaisÄ«ja par diviem neizŔķirtiem vairāk nekā jaunais čempionsĀ  – Tonijs Seibrands.

Andris Andreiko – Tonijs Seibrands

Ceļi Ŕķiras….

… runājot par Iseru Kupermanu, tad viņŔ turpināja savu lielisko karjeru un 1974.gadā atguva pasaules čempiona titulu. Savukārt par nelaimi, Andris Andreiko aizgāja citu dzÄ«ves ceļu. Un neviens nezina Ä«sto iemeslu viņa dzÄ«ve gājumam, bet ir vairākas versijas. Iespējams, ka tā bija smaga bērnÄ«ba, nervu kutinoÅ”a spēle, kas parasti balansēja uz zaudējuma un uzvaras robežas. Vai varbÅ«t motivācijas trÅ«kums? Principā bija tā, ka Andris bija sasniedzis visu jau agrā jaunÄ«bā, kad tikai citi dambretisti lēnām sāk ieiet lielajā sportā un atkārtot vienus un tos paÅ”us panākumus Andrim likās bezjēdzÄ«gi. Bet pēc neveiksmÄ«gi aizvadÄ«ta pasaules čempionāta Andris nespēja paņemt revanÅ”u pret Seibrandu par pasaules čempiona titulu un pamazām Andreiko sāka noplaukt…

Tajā mirklÄ« Andreiko bija uzvarējis visu iespējamo un iespējams neredzēja jēgu turpināt visu no sākuma. Lieliskais čempions nespēja atrast jaunu motivāciju, vai arÄ« vienkārÅ”i nepaspēja…

Pēc pāris žēlpilniem zaudējumiem Andreiko pārstāja spēlēt augstā lÄ«menÄ«, kā tas nereti gadās, tad depresijas “draugs” bieži ir alkohols. ArÄ« Å”oreiz tas bija liktenÄ«gs pavērsiens. Pa pāris gadiem Andreiko negaidÄ«ti kļuva par patstāvÄ«gu klientu vietējās kafejnÄ«cās un bāros, no kurām bieži nevarēja aiziet mājās patstāvÄ«gi. Ä¢imenes dzÄ«ve neizdevās, jo ar sievu Andris izŔķīrās.

1975.gadā Andreiko tika sodīts tāpat kā Korčnovs pret Karpovu un arī par negatīviem izteikumiem par pretinieku, un PSRS sodīja Andreiko ar liegumu izbraukt no PSRS uz vienu gadu, kā arī katru mēnesi no stipendijas tika noņemti 100,- rubļi.

AizrauÅ”anās ar alkoholu Andreiko noveda pie traÄ£iskas traģēdijas. Andreiko bija viens no bagātākajiem un zināmākajiem Iļguciema iedzÄ«votājiem. Protams, “draugi” (kas mÄ«lēja iedzert alkoholu) bija bieži viesi pie Andreiko dzÄ«voklÄ«, jo tajā laikā vinÅ” dzÄ«voja retā, lielā divistabu dzÄ«voklÄ«. PriekÅ” tā laika tādas ērtÄ«bas bija tikai retajam.

Viena no tādām iepazÄ«Å”anās reizēm beidzās traÄ£iski priekÅ” Andra un ar nežēlÄ«gu slepkavÄ«bu. 1976.gadā 10.martā Andreiko vienā no vietējiem bāriem iepazinās ar kārtējo “draugu”, kurÅ” sevi stādÄ«ja priekŔā kā bijuÅ”ais jÅ«rnieks – Igors Vasenins. Abi iedzēra. Pēc bāra slēgÅ”anas abi aizdevās mājās pie jaunā drauga, bet tur viņam neatvēra durvis. Nolēma iet pie Andreiko. Lieliskajos apartamentos Iļguciemā (piezÄ«me: tā laika valdÄ«ba nežēloja lÄ«dzekļus savas valsts čempioniem), kur dzÄ«voja Andreiko bija importa ledusskapis ar dārgajiem dzērieniem, divkaseÅ”u magnetefons, kā arÄ« zelta medaļas un nauda, un neskaidrā prātā Igoram radās plāns.

Kā noskaidrojās vēlāk izmeklÄ“Å”anā, tad tieÅ”i tajā liktenÄ«gajā dienā viņŔ nodzēra 70 rubļus, rēķinot tā laika naudas skalā tā bija ļoti liela nauda un Ä·Ä«lā atstāja savu pasi.

Mājās pie Andreiko viņi turpināja lietot alkoholu un kādā momentā Andreiko aizmiga savā atpÅ«tas krēslā. Igors Vasenins nolēma aplÅ«kot dzÄ«vokli un ieraudzÄ«jis daudz tā laika vērtÄ«gas mantas nolēmis nogalināt Andri Andreiko, kamēr viņŔ gulēja savā atpÅ«tas krēslā. Vasenins piegāja no muguras un ar aptÄ«tu dvielÄ« gludekli veica 17 sitienu pa Andreiko galvu…pēc kā viņŔ sāka vākt vērtÄ«gas mantas no dzÄ«vokļa.

Uz jautājumu, kāpēc Vesenins veica tik nežēlÄ«gu slepkavÄ«bu, viņŔ atbildēja, ka nevarēja nogalināt citādi Andreiko. ViņŔ bija vesels un ļoti spēcÄ«gs.

Dambretes ģēniju bija iespējams vēl izglābt. BijusÄ« sieva juta, ka kaut kas slikts ir noticis ar Andreiko un bija atnākusi viņu apciemot, kas strādāja netālu ātrajā palÄ«dzÄ«bā. Kad ieradās bijusÄ« sieva, tad Vasenins caur durvÄ«m atbildēja, ka Andrim atrodas ar citu sievieti un neatvēra durvis. Tad viņa palÅ«dza kaimiņam pieskatÄ«t dzÄ«vokli, kamēr viņa gāja saukt miliciju, bet tikmēr kaimiņŔ nespēja noturēt Vaseninu, kad tas gāja prom no dzÄ«vokļa ar visām mantām. Kad sieva iegāja dzÄ«voklÄ«, tad Andreiko vēl elpoja, bet situācija jau bija bezcerÄ«ga. DrÄ«zumā Andreiko nomira.

Tikmēr taksists ar kuru gribēja doties prom Vasenins atteicās vest viņu, jo Vasenina drēbes bija asins traipos un tāpēc devās uz mājām ar tramvaju. Mājās pārģērbies viņŔ aizbrauca uz dzelzceļa staciju, lai aizbēgtu uz Ventspili, bet zvanot no stacijas uz mājām, tur viņu jau gaidÄ«ja milicija. Pēc tā viņŔ tika nogādātvs milicijas iecirknÄ«, kur uzrakstÄ«ja vēstuli, ka ir vainÄ«gs un tiesa pieprieda viņam 15 gadus ieslodzÄ«juma. Bet ir dažas neskaidrÄ«bas un iespējams, ka slepkavas bijuÅ”i divi, bet visu vainu uz sevi paņēma Vasenins, jo pelntraukos tika atrasti divu dažādu marku izpÄ«pētas cigaretes. Pats Andreiko nesmēķēja.

ViennozÄ«mÄ«gi ka Ŕī traģēdija Å”okēja visu pasauli. Pēc nāves Andreiko draugs Isers Kupermans veltÄ«ja tādus vārdus: Andreiko aiz sevis atstāja milzÄ«gu dambretes mantojumu pēc kura vēl ilgus gadus mācÄ«sies daudzi dambretes entuziasti. Viņa nāve – neiedomājams zaudējums dambretes sabiedrÄ«bai.

Slavenais dambretists pa pāris gadiem bija nonācis bezdibeņa malā. Pa lielam lielmeistars neizturēja sabiedrÄ«bas spiedienu. Viņa dzÄ«vē tā arÄ« neatradās cilvēks, kurÅ” spētu viņam dot jaunu impulsu. Andreiko bija priekŔā lielākai daļai dambretistu, kaut kādā momentā viņŔ zaudēja motivāciju dambretē, bet arÄ« ar viņu interesi par dzÄ«vi. PriekÅ” viņa Ŕīs divas lietas bija neatdalāmas. Ä»oti žēl, ka viņa pēdējā diena izvērtās tāda, kādai tai nevajadzētu bÅ«t.

Es atbraucu uz RÄ«gu, lai apbedÄ«tu lielmeistaru – tā rakstÄ«ja Naums Dimarskis savā dienasgrāmatā, kurÅ” tajā laikā bija PSRS dambretes vadÄ«tājs. Iespaids bija tāds, ka atbraukt pavadÄ«t Andreiko pēdējā gaitā bija sabraukusi visa Latvija.

Pēdējā gaitā cilvēku masas bija tik daudz, ka likās, ka tās nekad nebeigsies…atvadÄ«ties no Andreiko bija atbraukuÅ”i cilvēki no visas padomju savienÄ«bas. Savukārt pēc apbedÄ«Å”anas ceremonijas Andreiko kapa vieta bija pilna ar ziediem un ar Ŕāvieniem gaisā tika godināts pēdējais vēltÄ«jums dambretes leÄ£endai…

Novērtē rakstu:

Andra Andreiko 25 uzvaras:

Leave a Reply

Your email address will not be published.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.