Brīdinam: Tekstā ir nepatīkami momenti. 

Andris Andreiko no citiem dambretistiem atšķīras ne tikai ar neordināru domāšanu, bet arī mistisku intuīciju. Pateicoties šiem diviem rādītājiem, viņš 8 reizes kļuva par PSRS čempionu un 3 reizes kļuva par pasaules čempionu. Nav zināms, cik vēl titulus Andris būtu izcīnijis, ja ne tā liktenīgā diena.

XXI gadsimtā globālas sporta sacensÄ«bas starp Krieviju un Holandi mēs varam iedomāties tikai iespējams futbolā un bÅ«sim godÄ«gi, ka HolandieÅ¡iem nav nemaz tik daudz sporta veidu, kur viņi var sacensties ar Krieviju. Bet tieÅ¡i tādā sporta veidā kā ātrslidoÅ¡ana HolandieÅ¡i parādÄ«ja savu meistarÄ«bu un atstāja Krieviju tālu aiz sevis nesenajās Olimpiskajās spēlēs Sočos. Savukārt PSRS laikos tomēr bija tāds sporta veids, kur Krievija un Holande bija pasaules valdnieki un sadalÄ«ja medaļas savā starpā – tā bija dambrete. It Ä«paÅ¡i tas bija 70-os, kad abas nācijas spēja piedāvāt Top spēlētājus. Oficiāli pasaules čempionāti starptautiskajā dambretē sāk skaitÄ«t no 1948.gada. Dotajā momentā var teikt, ka tā ir populārākā dambrete, otrajā vietā noteikti iet 64 lauciņu dambrete. Bet tāpat visi pamata sākas ar 64 lauciņu dambreti (izņemot Holandi).

Isers Kupermans – padomju un amerikas dambretists, kurÅ¡ specializējās uz krievu un starptautisko dambreti, starptautiskais lielmeistars un dambretes teorētiÄ·is. Viens no slavenākajiem XX gadsimta spēlētājiem. Vairākkārtējais PSRS čempions 64 un 100 lauciņu dambretē, Eiropas čempions starptautiskajā dambretē, septiņkārtējais pasaules čempions. AtzÄ«ts padomju savienÄ«bas sporta meistars (PSRS) 1960.gadā, bet 1978.gadā tika noņemta Å¡Ä« godalga, jo emigrēja uz Izraēlu.

Andris Andreiko – piedzima 1942.gadā 17.oktobrÄ« RÄ«ga, PSRS. 1962.gadā ieguva starptautiskā meistara normu. Starptautiskais lielmeistars kopÅ¡ 1966.gada. Pasaules čempions no 1968-1972.gadam, astoņkārtējs PSRS čempions no 1961-1976.gadam, Eiropas čempions 1974.gadā un, protams, uzvarētājs “nesaskaitāmu skaitu” daudz turnÄ«ru.

Pirmais padomju savienības pasaules čempions kļuva Isers Kupermans 1958.gadā. Mačos par čempiona tituliem viņš nevienam nebija piekāpies līdz pat 1969.gadam. Pirmais, kurš spēja pārspēt slaveno Kupermanu bija neviens cits kā Andris Andreiko!

Par Andri Andreiko var teikt tā, ka viņam bija potenciāls kļūt par varenāko lielmeistaru dambretes vēsturē starptautiskajā dambretē. Jau 18 gadu vecumā Andreiko bija kļuvis par trīskārtēju Latvijas čempionu, bet uzreiz pēc skolas piedalījās PSRS čempionātā, kuru uzvarēja ļoti pārliecinoši.

Andreiko burtiski bija iemÄ«lējies dambretē un nekas viņu dzÄ«vē neizbrÄ«nÄ«ja tik daudz kā dambrete. DroÅ¡i turot roku uz sirds var teikt, ka tajā laikā viņš rādÄ«ja fantastisku spēli. Vislabāk par viņu dambretes stilu izteicās pats Isers Kupermans, kurÅ¡ bija galvenais konkurents viņam, bet ļoti tuvs draugs: Andris spēlēja neordināru dambreti, viņam bija tāds stils, ko neviens cits nespēja atkārtot. Daudzas viņu partijas mirdzēja ar lieliskām idejām, asprātÄ«gām kombinācijām, jauniem un nestandarta plāniem. Viņam bija neatkārtojama intuÄ«cija – viņš gāja uz pozÄ«cijām, kuras izlikās bezcerÄ«gas, bet viņš viņas uzvarēja” – tā izteicās Kupermans žurnālam Å aha apskats.

Dambretē viņš bija improvizators, viņa spēles temps bija pietiekami ātrs (jāpiezīmē, ka viņš bija ļoti spēcīgs ceitnotā un ātrspēlē), asa kombicionālā redze un katra partija bija citādāka. V.Vigmans un B.Feldmans izteicās tā: Andreiko apzināti veidoja grūtas pozīcijas, kas nebija viegli aprēķināmas, bet savukārt vienā un tajā pašā pozīcijā ar dažādiem pretiniekiem viņš spēlēja citādāk, balstoties nevis uz teoriju, bet uz intuīciju un pretinieka psiholoģiju. Holandietis R.Kellers noformulēja savu domu vēl skarbāk: Viņš cīnās nevis ar pozīciju, bet ar pretinieku.

Pirmo reizi par pasaules čempiona titulu divi tā laika stiprākie spēlētāji satikās 1967.gadā. Mačs tad sastāvēja no 20 partijām, kur divas partijas uzvarēja Kupermans, bet pārējās partijas noslēdzās ar neizÅ¡Ä·irtu. Savukārt sākot ar otro mēģinājumu Latvijas pārstāvis spēja paveikt plānoto un kļuva par pasaules čempionu. Nākamajā gadā, kad bija notika pasaules čempionāts riņķa sistēmā Andreiko spēja savākt par 0.5 punktiem vairāk nekā viņa draugs-konkurents, bet pēc tam, kad viņu ceļi atkal krustojās mačā, Andreiko apspēlēja Kupermanu trÄ«s reizes un nosargāja pasaules čempiona titulu. 1971.gadā notika pēdējā tā laika nemainÄ«go flagmaņu cīņa par pasaules čempiona titulu. Un iespējams, ka tas arÄ« iedragajā Andreiko turpmāko dzÄ«ves gājumu…

…Å¡im mačam bija piesaistÄ«ta ļoti liela aziotāža, bet dambretisti neattaisnoja uz viņiem liktās cerÄ«bas. Pirmo reizi vēsturē mačs par pasaules kroni, kurÅ¡ sastāvēja no 20 partijām noslēdzās ar visiem neizÅ¡Ä·irtiem! Divi lieliski lielmeistari “viegli” piekrita neizÅ¡Ä·irtiem. No vienas puses abi spēlētāji nevēlējās riskēt, bet no otras puses, sabojāja iespaidu par dambreti kā skatāmu sporta veidu. Andreiko un Kupermans neslēpa, ka gatavojas pasaules čempionātam Holandē, tāpēc arÄ« neparādÄ«ja Ä«sto lÄ«meni, ko no viņiem gaidÄ«ja. Savukārt PSRS šādas atbildes neapmierināja ne lÄ«dzjutējus, ne arÄ« valdÄ«bu. PSRS dambretes federācija izrādÄ«ja nepatiku abiem dambretistiem par tik zemu spēles lÄ«meni.

Spiediens uz Andreiko tikai pastiprinājās. Tagad Holandē no viņa gaidÄ«ja tikai un vienÄ«gi uzvaru, bet pasaules čempions nolika pilnvaras, finišējot treÅ¡ais riņķa sistēmā. Andreiko nezaudēja nevienu partiju, bet uztaisÄ«ja par diviem neizÅ¡Ä·irtiem vairāk nekā jaunais čempions  – Tonijs Seibrands.

Andris Andreiko – Tonijs Seibrands

Ceļi Å¡Ä·iras….

… runājot par Iseru Kupermanu, tad viņš turpināja savu lielisko karjeru un 1974.gadā atguva pasaules čempiona titulu. Savukārt par nelaimi, Andris Andreiko aizgāja citu dzÄ«ves ceļu. Un neviens nezina Ä«sto iemeslu viņa dzÄ«ve gājumam, bet ir vairākas versijas. Iespējams, ka tā bija smaga bērnÄ«ba, nervu kutinoÅ¡a spēle, kas parasti balansēja uz zaudējuma un uzvaras robežas. Vai varbÅ«t motivācijas trÅ«kums? Principā bija tā, ka Andris bija sasniedzis visu jau agrā jaunÄ«bā, kad tikai citi dambretisti lēnām sāk ieiet lielajā sportā un atkārtot vienus un tos paÅ¡us panākumus Andrim likās bezjēdzÄ«gi. Bet pēc neveiksmÄ«gi aizvadÄ«ta pasaules čempionāta Andris nespēja paņemt revanÅ¡u pret Seibrandu par pasaules čempiona titulu un pamazām Andreiko sāka noplaukt…

Tajā mirklÄ« Andreiko bija uzvarējis visu iespējamo un iespējams neredzēja jēgu turpināt visu no sākuma. Lieliskais čempions nespēja atrast jaunu motivāciju, vai arÄ« vienkārÅ¡i nepaspēja…

Pēc pāris žēlpilniem zaudējumiem Andreiko pārstāja spēlēt augstā lÄ«menÄ«, kā tas nereti gadās, tad depresijas “draugs” bieži ir alkohols. ArÄ« Å¡oreiz tas bija liktenÄ«gs pavērsiens. Pa pāris gadiem Andreiko negaidÄ«ti kļuva par patstāvÄ«gu klientu vietējās kafejnÄ«cās un bāros, no kurām bieži nevarēja aiziet mājās patstāvÄ«gi. Ä¢imenes dzÄ«ve neizdevās, jo ar sievu Andris izÅ¡Ä·Ä«rās.

1975.gadā Andreiko tika sodīts tāpat kā Korčnovs pret Karpovu un arī par negatīviem izteikumiem par pretinieku, un PSRS sodīja Andreiko ar liegumu izbraukt no PSRS uz vienu gadu, kā arī katru mēnesi no stipendijas tika noņemti 100,- rubļi.

AizrauÅ¡anās ar alkoholu Andreiko noveda pie traÄ£iskas traģēdijas. Andreiko bija viens no bagātākajiem un zināmākajiem Iļguciema iedzÄ«votājiem. Protams, “draugi” (kas mÄ«lēja iedzert alkoholu) bija bieži viesi pie Andreiko dzÄ«voklÄ«, jo tajā laikā vinÅ¡ dzÄ«voja retā, lielā divistabu dzÄ«voklÄ«. PriekÅ¡ tā laika tādas ērtÄ«bas bija tikai retajam.

Viena no tādām iepazÄ«Å¡anās reizēm beidzās traÄ£iski priekÅ¡ Andra un ar nežēlÄ«gu slepkavÄ«bu. 1976.gadā 10.martā Andreiko vienā no vietējiem bāriem iepazinās ar kārtējo “draugu”, kurÅ¡ sevi stādÄ«ja priekšā kā bijuÅ¡ais jÅ«rnieks – Igors Vasenins. Abi iedzēra. Pēc bāra slēgÅ¡anas abi aizdevās mājās pie jaunā drauga, bet tur viņam neatvēra durvis. Nolēma iet pie Andreiko. Lieliskajos apartamentos Iļguciemā (piezÄ«me: tā laika valdÄ«ba nežēloja lÄ«dzekļus savas valsts čempioniem), kur dzÄ«voja Andreiko bija importa ledusskapis ar dārgajiem dzērieniem, divkaseÅ¡u magnetefons, kā arÄ« zelta medaļas un nauda, un neskaidrā prātā Igoram radās plāns.

Kā noskaidrojās vēlāk izmeklēšanā, tad tieši tajā liktenīgajā dienā viņš nodzēra 70 rubļus, rēķinot tā laika naudas skalā tā bija ļoti liela nauda un ķīlā atstāja savu pasi.

Mājās pie Andreiko viņi turpināja lietot alkoholu un kādā momentā Andreiko aizmiga savā atpÅ«tas krēslā. Igors Vasenins nolēma aplÅ«kot dzÄ«vokli un ieraudzÄ«jis daudz tā laika vērtÄ«gas mantas nolēmis nogalināt Andri Andreiko, kamēr viņš gulēja savā atpÅ«tas krēslā. Vasenins piegāja no muguras un ar aptÄ«tu dvielÄ« gludekli veica 17 sitienu pa Andreiko galvu…pēc kā viņš sāka vākt vērtÄ«gas mantas no dzÄ«vokļa.

Uz jautājumu, kāpēc Vesenins veica tik nežēlīgu slepkavību, viņš atbildēja, ka nevarēja nogalināt citādi Andreiko. Viņš bija vesels un ļoti spēcīgs.

Dambretes ģēniju bija iespējams vēl izglābt. Bijusī sieva juta, ka kaut kas slikts ir noticis ar Andreiko un bija atnākusi viņu apciemot, kas strādāja netālu ātrajā palīdzībā. Kad ieradās bijusī sieva, tad Vasenins caur durvīm atbildēja, ka Andrim atrodas ar citu sievieti un neatvēra durvis. Tad viņa palūdza kaimiņam pieskatīt dzīvokli, kamēr viņa gāja saukt miliciju, bet tikmēr kaimiņš nespēja noturēt Vaseninu, kad tas gāja prom no dzīvokļa ar visām mantām. Kad sieva iegāja dzīvoklī, tad Andreiko vēl elpoja, bet situācija jau bija bezcerīga. Drīzumā Andreiko nomira.

Tikmēr taksists ar kuru gribēja doties prom Vasenins atteicās vest viņu, jo Vasenina drēbes bija asins traipos un tāpēc devās uz mājām ar tramvaju. Mājās pārģērbies viņš aizbrauca uz dzelzceļa staciju, lai aizbēgtu uz Ventspili, bet zvanot no stacijas uz mājām, tur viņu jau gaidīja milicija. Pēc tā viņš tika nogādātvs milicijas iecirknī, kur uzrakstīja vēstuli, ka ir vainīgs un tiesa pieprieda viņam 15 gadus ieslodzījuma. Bet ir dažas neskaidrības un iespējams, ka slepkavas bijuši divi, bet visu vainu uz sevi paņēma Vasenins, jo pelntraukos tika atrasti divu dažādu marku izpīpētas cigaretes. Pats Andreiko nesmēķēja.

ViennozÄ«mÄ«gi ka Å¡Ä« traģēdija Å¡okēja visu pasauli. Pēc nāves Andreiko draugs Isers Kupermans veltÄ«ja tādus vārdus: Andreiko aiz sevis atstāja milzÄ«gu dambretes mantojumu pēc kura vēl ilgus gadus mācÄ«sies daudzi dambretes entuziasti. Viņa nāve – neiedomājams zaudējums dambretes sabiedrÄ«bai.

Slavenais dambretists pa pāris gadiem bija nonācis bezdibeņa malā. Pa lielam lielmeistars neizturēja sabiedrības spiedienu. Viņa dzīvē tā arī neatradās cilvēks, kurš spētu viņam dot jaunu impulsu. Andreiko bija priekšā lielākai daļai dambretistu, kaut kādā momentā viņš zaudēja motivāciju dambretē, bet arī ar viņu interesi par dzīvi. Priekš viņa šīs divas lietas bija neatdalāmas. Ļoti žēl, ka viņa pēdējā diena izvērtās tāda, kādai tai nevajadzētu būt.

Es atbraucu uz RÄ«gu, lai apbedÄ«tu lielmeistaru – tā rakstÄ«ja Naums Dimarskis savā dienasgrāmatā, kurÅ¡ tajā laikā bija PSRS dambretes vadÄ«tājs. Iespaids bija tāds, ka atbraukt pavadÄ«t Andreiko pēdējā gaitā bija sabraukusi visa Latvija.

Pēdējā gaitā cilvēku masas bija tik daudz, ka likās, ka tās nekad nebeigsies…atvadÄ«ties no Andreiko bija atbraukuÅ¡i cilvēki no visas padomju savienÄ«bas. Savukārt pēc apbedÄ«Å¡anas ceremonijas Andreiko kapa vieta bija pilna ar ziediem un ar šāvieniem gaisā tika godināts pēdējais vēltÄ«jums dambretes leÄ£endai…

Novērtē rakstu:

Andra Andreiko 25 uzvaras:

One thought on “👑 Dambretes karalis: Andris Andreiko”

Leave a Reply

Your email address will not be published.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.