1990.gada sākumā, kad izjuka PSRS, tad Moldovā sākas karš un rezultātu cieta ļoti daudzas pilsētas un iedzīvotāji. Bet sākot ar 1992.gadu Benderi pasludināja paši savu valsti, kas nav atzīta pasaulē un valsts nosaukums ir Piedņestra. Tagad Piedņestra darbojas pēc Moldāvu likumdošanas, bet ir sava valūta. Bet laikam ne par to ir šis stāsts, jo daudzi dambretisti Benderus atceras kā vienu no pasaules spēcīgākajam dambretes skolām. Dzīvoja tur tāds spēlētājs dambretists N.Gringuzs, kurš nespēlēja dambreti tik augstā līmeni kāds bija PSRS laikos un viņš nolēma savu nākotni pagriezt citā gaisotnē – kļūst par dambretes treneri. Kā vēlāk izrādījās, tad šis bija ļoti pareizs lēmums un viņš sāka trenēt bērnus un kā šodienas viņa audzēkņi atceras, tad dambretes treniņi notika pagrabā, kur bija apmēram 100 cilvēki. Lidoja kauliņi, troksnis un visa ar baudu nāca uz treniņiem. Viens no veidiem kā viņš noteica vai bērns būs labs spēlētājs vai tikai dambretes zinātājs bija uzliekot elementāru viengājiena kombināciju. Un viņa karjerā bija spēlētāji, kas varēja uzreiz parādīt risinājumu. Kā treneris viņš ir izaudzinājis 5 lielmeistarus, 6 PSRS čempionus starp junioriem un vairāk kā 50! PSRS sporta meistarus! Starp viņa audzēkņiem varam atzīmēt I.Koifmanu, D.Dudco, M.Norels, A.Boiko, pasaules čempione A.Skvotina un daudzi citi. Tie kas orientējas dambretes pasaulē, tad zinās, ka šie visi ir ļoti spēcīgi spēlētāji. Gribas atgādināt, ka agrāk nebija nemaz tik viegli sisties dambretes laukos, jo konkurence bija “vājprātīga”. Tāpēc droši var teikt, ka tas ir viens no unikālākajiem treneriem vispār. Tā kā 1994.gadā šis fantastiskais treneris aizgāja no dzīves, tad piecpadsmit gadus vēlāk viņu audzēkņi nolēma uzrīkot piemiņas turnīru N.Gringuzam, kurš tiek iedalīts trijās kategorijās: iesācēji, kandidātu turnīrs un lielmeistaru turnīrs. Šis jau bija astotais piemiņas turnīrs un arī man sanāca aizbraukt uz šo turnīru un izbaudīt kolosālu piedzīvojumu. Šoreiz lielmeistaru turnīrā piedalījās 7 dalībnieki, kur pēdējā momentā neatbrauca E.Kondračenko. Kā izrādas turnīrā piedalījās bijušie vai esošie 4! no 7 pasaules čempioni. Unikāls gadījums, kad vairāk nekā 50% tādi spēlē vienā turnīrā. Reti ko tādu nākas redzēt. Par uzvarētāju kļuva šī gada pasaules čempions 100 lauciņu dambretē – A.Švarcmans, kurš spēlē vienkārši ārpus kaut kādam saprāta robežām, kam turnīra laikā bija tikai viens neizšķirts ar I.Doscu un tas pats bez spēles. Nav jādomā kāpēc, jo viņi ir draugi un 1997.gadā spēlēja maču savā starpā par titulu, kur I.Doska zaudēja 3 partijas, 9 reizes cīnījās neizšķirtu un nevienu reizi neuzvarēja. Gribu atzīmēt, ka balvu fonds 1997.gadā bija 50 000 dolāru. Laikam nav slikti priekš tā laika. Turnīra sanāca redzēt, uzspēlēt un arī parunāties ar tādu dambretes leģendu kā A.Kandaurovs, kurš ir izveidojis vietni www.shashki.com, lielmeistars, ex-pasaules čempions un ir bijis dambretes prezidents. Īstenībā ļoti interesanta personība. Lai saprastu cik labi Moldāvi spēlē dambreti, tad kandidātu turnīrā piedalījās prezidenta galvenais apsargs, kurš risina visus jautājumus par viņa aizsardzību. Es jums teikšu, ka spēles līmenis pieklājīgs. E.Scovitina nebaidās iet uz spēli ne pret vienu spēlētāju un darīja to arī pret Švarcmanu. Pēc zaudējuma pēdējā kārtā Dudco viņa man atklāja, ka nemīl mainīt kauliņus un vienmēr cīnās līdz galam. Labs piemērs kā viņa uzvarēja un tajā paša laikā zaudēja gan I.Doskam, gan O.Šapunovam mikromačos. Denis Dudco ieguva otro vietu, zaudējot tikai A.Švarcmanam. Arī fantastiski augsts līmenis un viņa šī brīža sparinga partneris ir Moņa Norels, starptautiskais lielmeistars, kurš pārzina ļoti labi dambretes teoriju un pat aizrādīja Švarcmanam, ka viņš neiet uz spēli otrajā partijā pret Scovitinu, kad uzvarēja pirmo partiju. Uz ko Švarcmans atbildēja – ko man spēlēt, ja es jau pirmo uzvarēju. M.Norels uz doto momentu bija sparinga partneris D.Dudco un kā atzīst Dudco, tad nav viegli pret viņu cīnīties. Viens no šedevriem bija Švarcmana partija pret Dudco. Izkrita ļoti nepateicīga atklātne un Dudco pirmo partiju bija jāspēlē no aizsardzības, bet kādu fantastisku plānu izvēlējās Švarcmans un uzvarēja. Tas ir jāredz un jāizbauda. Pēc spēles Moņa Norels atzina, ka Švarcmans ir ģēnijs, bet Dudco teica, ka tādu gājienu viņš vispār nemaz neredzēja. Savukārt otrajā partijā Dudco pielietoja to pašu plānu un visiem jau likās, ka Švarcmanam būs lielas problēmas, bet nē, uz pulksteņa atstājot sev 3 min no 30, viņš aiziet uz plānu, kur izskatās ļoti slikti un tad divi gājieni no Švarcmana puses un Dudco skatās uz galdiņu, nosarkst, sāk smieties un nesaprot kā viņš varēja nokļūt tādā pozīcijā. Apkārt sanāca visi un palika uz pauzes, jo pozīcijā, kur “jādušī” sanāk vēl spēlēt no aizsardzības. Brīžiem trūkst vārdu, lai kaut ko tādu aprakstītu. Tad Moldovā vēl ir spēlētāji, pensijas vecumā, kas pienāk un uzliek pozīciju: balto dāmas a7, c1, e1 un g1. Melnie kauliņi a3 un h2, bet melno dāma uz a1. Un tagad saka, atrisiniet ja varat. Bet Jūs varat bez datora palīdzības atrisināt? Risinājums ir trīs gājienos. Tāds lūk ir Moldovas dambretistu līmenis un kādus pamatus ir ielicis N.Gringuzs. Kaut gan gribas atzīmēt, ka arī šobrīd Moldovā nav tie labākie laiki, jo pie dambretes stūres ir cilvēks, kurš nenāk uz sēdēm un vienkārši slauc ārā naudu un nekādā veidā nepopularizē dambreti. Ciemos pie mums uz turnīru bija atbraucis kādreizējais Moldovas dambretes prezidents, kurš ir miljonārs, kuram pieder akcijas Lukoil, kurš kādreiz bija UEFA komisijas sēžu valdē un kurš panāca to, ka Moldova ir pirmā!! no PSRS valstīm, kas ir atzīta UEFA, kuram tagad pieder naftas bizness, kurš ir spēlējis futbolu ar pašu Lukašenko, un kurš ir gatavs sēsties pie stūres un vadīt dambreti Moldovā. Jo sēžot pie galda viņš bija īss savā runā, bet ļoti precīzs. Tāds bardaks, kas tagad notiek Moldovā ir šausmas, jo netiek rīkoti turnīri, spēlētājus nemotivē, treneri neaug, un viņam ir ļoti žēl noskatīties uz to, kas bija Benderos un kas ir tagad. Var tikai viņiem novēlēt, lai izdodas pacelt iepriekšējo līmeni. Iedomājieties kāds N.Gringuzam bija gadījums un ko nozīmē mīlestība pret savu darbu –> Notika PSRS kauss jauniešiem, bija norīkojums sūtīt otro treneri ar bērniem, bet N.Gringuzs palika mājās. Komanda aizbrauca, sāka spēlēt un tik šausmīgi spēlēja, ka bija kaut kur pie beigām. Uzreiz tika pieņemts lēmums atsaukt esošu treneri no sacensībām un uz turnīru dodas pats Gringuzs. Sāk runāt ar bērniem, motivēt, papildus apmācīt viņus tur uz vietas, trenēja arī citas izlases, lai tikai panāktu baltkrievus. Piemēram, ja spēlēja Azerbadžāņi pret baltkrieviem, tad iepriekšējā vakarā viņiem stāstīja spēles plānus. Un beigu beigās komanda no tabulas lejasdaļas izcīnīja otro vietu (Baltkrievi uzvarēja)! Kad dzirdēju šo stāstu nespēju pats noticēt, ka agrāk tā varēja būt. Mūsdienās laikam grūti iedomāties, ka kāds varētu atsaukt treneri un tā tālāk. Otrs stāsts, ko es Jums gribētu veltīt ir, kad Gringuza audzēkņi piedalījās jauniešu turnīrā, kuru bija uzvarējuši četras reizes pēc kārtas un vajadzēja pēdējo reizi uzvarēt, tad kauss būtu palicis viņu īpašumā. Pēdējā kārtā spēlējot pret tiešajiem konkurentiem viens no audzēkņiem zaudē un komandām ir vienāds punktu skaits. Skaitot pēc koeficenta, komanda palika otrajā vietā, bet puika, kurš bija galīgi jauns un zaļš dabūja tādu vārdu brangu, ka nevarēja vēl ilgi attiet un bija ļoti liels psiholoģisks spiediens. Atbraucot atpakaļ uz mājām viņi nolēma vēlreiz saskaitīt koeficentu un izrādījās, ka tas bija saskaitīts nepareizi, iesniedza apelāciju un kļuva par uzvarētajiem. Savukārt nākamajā gadā to puiku vairāk neņēma līdzi komandā, kaut gan viņš spēlēja labi un bija cienīgs būt komandas spēlētājs. Tāds lūk bija N.Gringuzs! 
 
Gribas pateikt dažus vārdus par A.Švarcmanu, kurš ir ne tikai fenomenāls spēlētājs, harizmātisks, bet arī cilvēks ar labu humora izjūtu. Spēlējot pret viņu, protams, ir kaut kas nereāls. Gribas novēlēt, lai katram ir tāda iespēja. Un vēl es sevi piekodināju pie domas, ja Jums liekas, ka labi spēlējat dambreti? Tad Jūs vienkārši neesat spēlējuši pret viņu, kur katrs gājiens ir pārdomāts, ar ideju un spiediens līdz pašām beigām. Tur ir ko pamācīties! Es viņam uzdevu jautājumu, kā viņam izdevās uzvarēt pasaules čempionātā pēdējā kārtā pret Van Izjerdonu? Viņš teica, ka Izjerdonam nebija izvēles, jo neizšķirts vai zaudējums viņam dotu un vienu to pašu vietu, bet ja viņš uzvar, tad iekļūst top 8, kur Holandē par to maksā stipendiju. Rezultātā holandietis mēģināja uzvarēt Švarcmanu, zaudēja un tā Aleksandrs var teikt ar dāvanas palīdzību kļuva par pasaules čempionu. I.Dosca bija mans istabas biedrs un pēc viņa domām A.Švarcmanu uzskata par visu laiku labāko pasaules spēlētāju! Spēles izpratne ir vairāk kā fenemonāla. Un kad notika mačs A.Gantvargs pret A.Dibmanu un Gantvargs tad uzvarēja, kas bija “wow”, jo Dibmanu uzskatīja par ģēniju ar + zīmi, bet pēc tam Švarcmans apspēlēja Gantvargu ar +3, un kā saka I.Dosca: es nesaprotu, kā kaut ko tādu spēja paveikt A.Švarcmans. Man trūkst vārdu, lai pateiktu, kāds kolosāls spēlētājs ir A.Švarcmans. Vai Jūs zinājāt, ka tikai 18 spēlētājiem tika piešķirti PSRS lielmeistari? Salīdzinot ar mūsdienu lielmeistariem, tas ir ļoti mazs cipars. Dažas replikas, kas palika atmiņā vēl, ka Švarcmans vienreiz ir spēlējis gan pret Virsmu (seškārtējais pasaules čempions) un Seibrānu (divkārtējais pasaules čempions) un abus ir uzvarējis. Švarcmanu ir pārbaudījuši uz dopingu un priekš dambretes dopings ir kafija, bet tā kā Aleksandrs nelieto kafiju vispār, tad problēmas nebija. Un komentējot Seibrāna aklo 24 partiju maču, ko deva holandietis 2004.gadā (uzvarēja 20 no 24 partijām), viņš teica, ka nebūtu gatavs to darīt un pat ar pierakstu nē, jo tas ļoti slikti atzīmējās uz smadzenēm. Proti, to ko izdarīja holandietis ir fantastiski un diez vai kāds vispār to vēl atkārtos. 
 
Savukārt šāda izskatās vietējā valūta un, kas ir interesanti, ka var norēķināties gan papīra naudā, gan ar čipveidīgu tādu naudu. Tagad notiek testi ar čipveidīgo naudu un cik noprotu, iespējams arī Krievijā tādu ieviesīs. 
 
 
Veicot rezumē var pateikt to, ka turnīrs bija noorganizēts ļoti draudzīgā atmosfēra, bet tajā pašā laikā augstā līmenī. Spēlētājiem bija ekskursija, nevienam nebija nekādas spriedzes, spēlētāji tika lutināti restorānā, bija divi banketi pilni ar ēdienu noklāti galdi un tas viss nelielā pilsētā – Benderi. Jāpiezīmē, ka Moldāvu virtuve ir vienkārši fantastiska, ļoti garda un sātīga. Cenas veikalos ir vairāk kā zemas, piemēram, 10 gadīgs konjaks maksā apmēram 4€, vīns maksā apmēram 1€, bet pusdienas vidēji zem 2€, par pārējo vispār nerunājot. Ja Jūs domājat, kur aizbraukt ceļojumā, tad iesaku – Moldova un pie reizes arī uz turnīru N.Gringuzu. Personīgi es tādā mājīgā turnīrā nekad neesmu spēlējis, kur viss ir padomāts par spēlētājiem. Un pats svarīgākais, ka to organizē nevis federācija, bet N.Gringuza audzēkņi. 
 
 
 
Turnīra partijas būs pieejamas vēlāk. 
 
Turnīra galerija Šeit
 
Novērtē rakstu

2 thoughts on “Apskats: N.Gringuza turnīrs un to emocijas”

Leave a Reply

Your email address will not be published.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.