Piedāvājām Jums iepazīties ar vienu no labākājiem Latvijas 64 lauciņu dambretes speciālistiem. 

  • Sveiks, Guntar! 

Sveiks! 

  • Pastāsti, lūdzu, kā Tu iepazinies ar dambreti? 

Kad es biju maziņš es dzīvoju Rīgā, bet vasaras periodus braukāju uz Bausku un tur vectēvs mani iemācīja spēlēt dambreti. Mums tur bija tāda “liepu iela” un var pat tā teikt, ka mēs tur rīkojām Liepu ielas čempionātu. Tie bija mani pirmie soļi dambretē.

  • Bet vai tad ar to arī sākās Tavas dambretes gaitas? 

Tas bija pirmais pagrieziena punkts. Savukārt Rīgā mans klasesbiedrs (Oskars Šurko) aizveda mani pirmo reizi uz dambretes klubu (Avotu ielā) 13 gadu vecumā, precīzāk, 1976.gadā. Klubs atradās netālu no mājām, tikai 10 min attālumā. Tad es pārgāju vidusskolā un tad klubs man sanāca otrās mājas – 50m no mājām. 

  • Pastāsti, lūdzu, par pašu klubu Avotu ielā.

Koka māja, malkas apkure, klubam bija darba laiks un telpas bija ļoti mazas, bet…. mēs bijām vienīgie padomju savienībā, kam bija klubs tikai dambretistiem. Visiem bija kopā ar šahu, bet mēs tikai uz dambreti un šaha klubs bija citā vietā – pretī Bastejkalnam. 

  • Kurš bija Tavs pirmais treneris? 

Mans pirmais treneris bija Juris Āre un viņš bija meistarkandidāts. Mēs ar viņu nodarbojāmies 100 lauciņu dambreti, jo 64 lauciņu dambretē viņš neorientējās. Un agrākos laikos visi treneri dalījās divās grupās: 64 vai 100. Jo turnīri bija ļoti daudz un ja Tu spēlēsi abus dambretes veidus, Tu nesasniegsi nevienā ne otrā neko. Tāds interesants gadījums ir bijis ar mani 64 lauciņu dambretē. Vienmēr kad bija komandu mači 64 lauciņu dambretē, tad treneri mani lika pie pirmā galdiņa. Un teica, ka man izdodas, bet es vienmēr mēģināju tikt vaļā no 64 lauciņu dambretes. 

  • Kāds bija Tavs turpinājums trenera gājumā?

Es pie Jura Āres trenējos līdz 2.sporta klasei. Tāpat kā mūsdienās, tad sākumā mazliet iemāca 64 lauciņu dambretes pamatus, bet tad pārgāju uz 100 lauciņu dambreti. Pēc tam es trenējos pie Pētera Freidenfelda un ar mani kopā trenējās tagadējais Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Un arī pazīstams meistars – A.Jermakovs. 

Pēc tam man nebija trenera, es gadu trenējos patstāvīgi. Un tad es pārgāju pie Leo Lāžes 6.vidusskolā. Kas ir zīmīgi, ka pēc armijas Leo pievienojas tādi spēlētāji kā R.Vīpulis un V.Budreika.

  • Vai Tu armijā trenējies un spēlēji dambreti?

Armijā īsti nesanāca trenēties un spēlēt, bet es sāku nodarboties ar kompozīciju. Es sastādīju šo kompozīciju un šī ir viena no manām slavenākajām kompozīcijām. Un beigās viņu ielika žurnālā “Zvaigzne” un tad V.Adamovičs teica, ka galvenais, lai ir tikai viena uzvara/risinājums. Viena problēma šai pozīcijai ir, nevar pierādīt pēdējo melno gājienu. Pamēģiniet atrisināt paši. 

  • Pastāsti, lūdzu, par V.Adamoviču, jo daudzi viņu zina tikai no grāmatām.

Izcils treneris un viņš ir sagatavojis apmēram 20 PSRS sporta meistarus. Pats Guntis Valneris arī pie viņa ir trenējies. Pats V.Adamovičs ļoti labi zināja dambretes teoriju un viņam bija uzvarēja mentalitāte, bet apmēram 1965.gadā Rīgas čempionātā viņš neveiksmīgi nospēlēja un pēc tā pievērsās tikai treneru darbam, un kopš tā laika vairāk nav piedalījies turnīros. 

  • Kad Tu izpildīji kandidātu un kur? 

Kandidātu es izpildīju Rīgas jauniešu čempionātā 100 lauciņu dambretē 1978.gadā. Mēs ar Maļugiņu abi dabūjām pirmo vietu. Agrāk bija tā, ka nebija nekādi mači, nekādus koeficentus nerēķināja. Jo uzskatīja, ka nav ētiski piešķirt čempiona titulu pēc koeficenta. 

  • Kad Tu sāki spēlēt 64 lauciņu dambreti? 

64 lauciņu dambreti es sāku spēlēt tikai 25 gadu vecumā (1985.gadā), turpmākajā savā karjerā es spēlēju abas dambretes, bet sākot ar 2002.gadu es pārgāju tikai uz 64 lauciņu dambreti. 100 lauciņu dambreti es beidzu uz tādas pozitīvas nots – uzvarot Igaunijas turnīrā un vairāk neesmu piedalījies nopietās sacensības 100 lauciņu dambretē. 

  • Vai Tu esi piedalījies arī starptautiskos turnīros ārpus Latvijas robežām? (Protams, nosacīti LV robežām, jo bija PSRS laiki). 

Īpaši man nesanāca nekur braukāt, bet 1994.gadā piedalījos Pasaules Kluba Čempionātā un mūsu klubs izcīnīja 2.vietu. Pārstāvēju klubu “Zemnieku saimniecība Vārpa”. Klubu pārstāvēja E.Saušs, G.Purviņš, G.Šapiro un A.Valnere. 
Pirmo vietu tajā laikā ieņēma Moldovas pārstāvji. Dosca, Norels, Sokolovskis… 

  • Pastāsti, kad Tu izpildīji meistaru 64 lauciņu dambretē? 

1989.gadā Kuldīgā, Latvijas čempionātā. Tur bija norma, ka sporta meistaram ir jāsavāc +3, bet es savācu +6. Tā teikt, divreiz pārpildīju normu. Maskava bieži meklēja kaut kādus āķus, lai nepiešķirtu, ja bija izpildīts pēc normas, bet tagad viņiem nebija kur pieķerties un oficiāli piešķīra. 

  • Kuru vietu Tu dabūji? 

Izdalīju ar R.Tomasu 4.-5.vietu, bet pēc koeficenta paliku piektais.

Uzvarētāji: 

  1. J.Kalniņš
  2. I.Martinovs 
  3. G.Šapiro 
  • Vai Tev ir sanācis uzspēlēt ar V.Vigmanu? 

Jā, divas partijas 64 lauciņu dambretē un abas noslēdzās ar miera izlīgumu. Savukārt 100 lauciņu dambretē no četrām partijām, man ir trīs neizšķirti un viena uzvara. 

  • Kāds, Tavuprāt, ir labākais trio Latvijas pastāvēšanas vēsturē 64 un 100 lauciņu damretē? 

100 lauciņu damretē: 

  1. A.Andreiko 
  2. G.Valneris 
  3. V.Vigmans 

Bet Jānis Rimša savulaik ir teicis, ka no mūsdienu labākais ir Guntis Valneris un otrais Andris Keisels. Atzīmēsim, ka A.Keisels nesenajā Latvijas komandu čempionātā savāca 100% rezultātu pie pirmā galdiņa. Tabula Šeit

64 lauciņu damretē:

  1. Vigmans 
  2. M.Kiseļovs 
  3. A.Voicešuks
  • Kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu tādu līmeni kāds bija V.Vigmanam? 

….aizdomājās. Ir jābūt ļoti lielam talantam un V.Vigmanam bija fenomenāla atmiņa. Zinu gadījumu no dzīves, kad Vigmanam pajautāja, kur meklēt vienu dambretes variantu, tad Vigmans spēja pateikt, kurā dambretes žurnālā to meklēt, kurā nummurā un kurā gadā. Fantastiska atmiņa. Tāpat arī A.Andreiko bija fenomenāla atmiņa. Man jāsaka, ka man tāda nekad nav bijusi. Bija vēl tāds gadījums, ka mēs Avotu ielā 80. gadu beigās rīkojām neoficiālu aptauju pa visu laiku labākajiem dambretistiem 64 lauciņu dambretē. Un rezultāti bija: 

  1. V.Vigmans 
  2. M.Kiseļovs 
  3. – 4. Voicešuks un J.Kalniņš abi divi saņēma vienādus balsu skaitu. 

J.Kalniņš SNG (NVS) čempionātā (Tur piedalījās tādas valstis kā Baltkrievija, Ukraina, Moldova) izcīnīja 3.vietu, kas ir pielīdzināms PSRS 3.vietai. Savā ziņā žēl, jo ja J.Kalniņš nebūtu zaudējis pēdējā kārtā, tad būtu kļuvis par čempionu. 

Guntars arī izstāstīja, ka viena no viņu mīļākajam grāmatām ir A.Ivanova, jo tur viņš stāsta par dzīves stāstiem. Un viens no tiem ir… PSRS čempionāta J.Švanders “nodzirdīja” N.Abacijevu un Aļeksejevu, tos cilvēkus izslēdza no turnīra. Un pateicoties tam A.Ustinovs (latvietis) izcīnīja 3.vietu PSRS čempionātā. Savukārt cits stāsts kā A.Ivanovs kļuva par PSRS čempionu un pēdējā kārtā nospēlēja neizšķirtu pret N.Abacijevu.

Viņš saka, ka zināja šo pozīciju un tikai pateicoties tam nezaudēja un kļuva par PSRS čempionu. Zaudē, protams, ab4. Pareizi cd4 un ar precīzu spēli tiek panākts neizšķirts.

  • Kurš Tavuprāt ir labākais no krievu dambretistiem? 
  1. Z.Ciriks
  2. V.Blinders 
  3. V.Gabrieljans, V.Ļitvinovičs, I.Kupermans (te ir vairāki kandidāti un nevar pateikt konkrēti) 

Ciriks bija ģēnijs galotnēs, grūti iedomāties kādu, kurš tik labi to saprot. Savukārt Blinders ir ienesis ļoti daudzus jauninājums dambretes teorijā. Pēc dabas Ciriks ir “nepatīkams” cilvēks, jo vienreiz kad es biju Jūrmalā, viņš man uzlika etītes. Es tajā laikā biju kandidāts un atrisināju vienu etīdi, otru atrisināju pa pusei, no kopā kādām 8 etīdēm. Un viņam vienmēr sagādāja baudu, ka kāds neatrisina, bet viņam patika ar mani ņemties, jo es biju apņēmīgs. 

  • Vai agrāk PSRS čempionātā deva kaut kādas vērtīgas dāvanas? 

Jā, PSRS čempionam pienācās dzīvoklis, bet pēdējā PSRS čempionātā 1991.gadā Kišiņevā, Laimonis Zālītis uzvarēja I.Doscu. Tomēr zaudējums neietekmēja lielmeistaru un sanāca, ka Kandaurovs un Dosca abi divi kļuva par pēdējiem PSRS čempioniem. Balvā viņš dabūja krāsainu, lielu televizoru, kurš tajā laikā maksāja apmēram 800-1000 rubļi. 

  • Parādi, lūdzu, savu skaistāko partiju.

G.Purviņs – J.Kalniņš

 1.a3-b4 h6-g5 2.g3-f4 b6-c5 3.f4xh6 c5xa3 4.c3-d4 a7-b6 5.h2-g3 b6-a5

6.g3-h4 d6-e5 7.d2-c3 c7-b6 8.f2-g3 b6-c5 9.d4xb6 a5xc7 10.e1-d2 c7-b6

11.e3-f4 b6-a5 12.f4xd6 e7xc5 13.c3-d4 c5xe3 14.d2xf4 a5-b4

15.f4-g5 b8-c7 16.g5xe7 d8xf6 17.g1-f2 c7-d6 18.f2-e3 d6-c5

19.e3-d4 c5xe3 20.b2-c3 b4xd2 21.g3-f4 e3xg5 22.c1xe3x 2-0. 

 

Un par šo partiju man iedeva balvu, palīdzēja man izpildīt meistaru un vēlāk Martinovs viņu ielika arī žurnālā. Bet zini, es Tev teikšu, ka viss ir pateicoties J.Kalniņam, kurš arī gāja uz spēli un meklēja ceļus uz uzvaru. Viens pats es to nekad nepaveiktu.

  • Daudzi Tevi uzskata par Latvijas Lielmeistaru, bet oficiāli vēl neesi līdz tam nokļuvis. Kā Tu domā, kas tam ir par iemeslu? 

Es uzskatu, ka esmu ļoti tuvu tam un tiešām ļoti daudz ko zinu, bet redzi, man nav tāda atmiņa un partijās es bieži daudz ko partijas laikā izdomāju.

  • Vai Tev ir kāda lielmeistara balle?

Nē nav, bet cik zinu, tad Z.Rumbeniekam ir viena lielmeistara balle. 

  • Cik reizes esi kļuvis par Latvijas čempionu? 

Astoņas reizes Latvijas čempions lēnajā dambretē, sešas reizes atspēlē. Neskaitot pārējos ntos titulus. 

  • Vai Latvijā vajadzētu atjaunot kādu turnīru? 

Jā, viennozīmīgi. Es vēlētos, lai tiek atjaunots Latvijas čempionāts brazīļu dambretē. Jo, manuprāt, ka izmaksas nav pārāk lielas un tā ir interesanta dambrete. Pēdējais čempionāts, manuprāt, notika 2003. vai 2004.gadā un L.Zālītis ir pēdējais brazīļu dambretes čempions, es tad paliku otrajā vietā. 

  • ….vēlreiz par treneriem

Viens no maniem neoficiālajiem treneriem ir Genādijs Šapiro. Un viņam toreiz vienīgajam Latvijā mājās bija dambretes kartotēka. Viņam bija uztaisīts pēc grāmatu bibliotēkas principa. Mājas bija liels skapis, izvēlējos kādu variantu es vēlos atrast, sameklēju un bija tikai jāpieiet pie skapja un jāpaņem. Protams, tajā laikā tas bija kaut kas unikāls. Savukārt I.Ojeram Latvijā bija visas Latvijas dambretes grāmatas. Viņš pirka visas dambretes gramātas, neatkarīgi no tā satura. 

  • Vai Tu zini cik ir PSRS lielmeistari? 

Zinu. Tika 17! Tajā laikā dambrete bija ļoti populāra un slavenā grāmata 25 urukov ir izdota 100 000 eksemplāros un visa tika izpārdota. Un agrāk PSRS lielmeistars kotējās augstāk nekā starptautiskais lielmeistars. Bet tikai krievu dambretē, tas neattiecas uz 100 lauciņu dambreti. 

  • Un kā Tev liekas vai dambrete palīdz cilvēka attīstībai vai tomēr tā ir spēle, ko var uzspēlēt vienreiz ar draugiem un aizmirst? 

Man personīgi dambrete ir palīdzējusi. Man ir bijuši arī tādi momenti, kad vēlos to pamest, bet tas bija īslaicīgi, kad spēle neiet. Zini, man dambrete palīdzēja atmiņai. It īpaši vecumā. Un ir viena svarīga lieta, ka dambretisti, kas aiziet no dzīves, reti kuram ir problēmas ar alcheimera slimību (Alcheimera slimība – ir centrālās nervu sistēmas deģeneratīva slimība, kuras raksturīgās iezīmes ir prāta spēju pasliktināšanās, atmiņas traucējumi un izmaiņas uzvedībā. Slimība ir nosaukta vācu psihiatra Aloisa Alcheimera vārdā, kurš 1901. gadā pirmoreiz to aprakstīja. Šī slimība galvenokārt tiek diagnosticēta cilvēkiem, kuri ir sasnieguši 65 gadu vecumu). Un es neatceros nevienu tādu gadījumu… pats Blinders 85.gadu vecumā, apmēram mēnesi pirms nāves uzvarēja jaunu meistaru un tas pierādā, ka dambrete palīdz prātam. 

p.s. Nākamā intervija būs pēc 1.5 nedēļas ar cilvēku, kas ir viens no ietekmīgākajiem šī brīža cilvēkiem dambretes pasaulē! (Ne latvietis)

Intervēja un sagatavoja materiālu E.Novickis

Novērtē materiālu:

 

One thought on “Ekskluzīva intervija ar Guntaru Purviņu”

  1. Paldies. Tikai ir dažas kļūdas ( Ojāram- laikam I.Ojeram)

Leave a Reply

Your email address will not be published.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.