Piedāvājam ekskluzīvas pārdomas speciāls priekš PL no Gunta Valnera par Pasaules čempionātu Jamusukro. 

Pasaules čempionāts simtlauciņu dambretē Jamusukro (Kotdivuāra)

         No 15.septembra līdz 3.oktobrim Kotdivuāras (latviešiem vairāk asociējas ar veco nosaukumu Ziloņkaula Krasts) juridiskajā galvaspilsētā 280.000 iedzīvotāju lielajā Jamusukro (oficiāli Yamoussoukro) norisinājās 60.pasaules čempionāts simtlauciņu dambretē. Tā ir neliela pilsēta, kura atrodas 240 km no piekrastes gandrīz 5 miljonu lielās Abidžanas (Abidjan), kas uzskatāma par faktisko galvaspilsētu, jo tur atrodas visas ministrijas, vēstniecības, tirdzniecības dzīve, starptautiskā lidosta un osta. Runājot godīgi, tad Jamusukro nav nekā ievērības cienīga: caurumaini, nelīdzeni, slikti asfaltēti ceļi, tirgotāju stendiņi ar atkritumiem nomētātās neasfaltētās ceļmalās. Bet ir viena grandioza vieta – Jamusukro bazilika, kas ir precīza Vatikāna svētā Pētera bazilikas kopija. Tas ir iespaidīgs bazilikas komplekss ar apkārtējo iekopto teritoriju, kas tika būvēts krāšņi un bagātīgi par Vatikāna naudu, un atklāts 1990.gadā. Viss šis komplekss vēl joprojām pieder Vatikānam. Sacensības norisinājās 4-zvaigžņu viesnīcas kompleksā ar āra baseinu, dārzu un āra bāru, kas atradās atstatus pakalnā, uz kuru bija no pilsētas centrālās daļas jādodas 6 km pa neasfaltētu sarkanīgas Āfrikas augsnes krāsas ceļu. Viesnīca bija daļēji valdības kompleksa paspārnē. Līdz ar to bija tikai vieni izbraukšanas vārti no viesnīcas kompleksa teritorijas, kurus apsargāja bruņoti policisti. Tomēr domāju, ka sacensību izvēles vieta bija neloģiska, jo jebkas, kas bija saskaņojams ar ministrijām atradās 240 km attālumā. Vietējie dambretisti dzīvo pārsvarā Abidžanā, bez tam vienkārši lai no pašas pilsētas nedambretists iegrieztos un apskatītos, viņam bija nepieciešams braukt vismaz 6 km no pilsētas centra, kas protams, ka vēlmi skatīties sacensību veidu, ko īsti nesaproti, samazina vairākkārtīgi. Vietējās federācijas prezidentam no vienas puses bija jākārto lietas saistībā ar sacensībām Abidžanā ministrijā, no otras puses neparādīties Jamusukro viņš arī īsti nevarēja. Bet tur uz vietas neko risināt viņš nebija spējīgs. Kotdivuāras īpatnība arī ir tā, ka viss, kas netiek pārdots no privātpersonu puses apbružātajiem ielu stendiem, un kas ir vietējs produkts, bet gan Eiropai pieņemts patēriņa produkts, reāli ir vismaz 2 reizes dārgāks kā Eiropā. Pat tādi nieki kā melnā šokolāde, kafija, visvienkāršākais dezodorants. Paradokss slēpjas tajā, ka Kotdivuāra zināmus gadus atpakaļ bija diezgan atpzīstama kafijas un kakao eksportētāja….

Pasaules čempionāts norisinājās pēc riņķa sistēmas 19 spēļu kārtās. 20 dalībnieki no 12 valstīm bija izgājuši 4 kontinentu atlases čempionātus, kā arī pāris spēlētāji ieguva savas vietas šajā čempionātā no pēdējā pasaules čempionāta Tallinā 2017.gadā.. Piedalījās Surinamas, Brazīlijas, Ķīnas, Mongolijas, Latvijas, Baltkrievijas, Krievijas, Nīderlandes, Senegālas, Mali, Kamerūnas un Kotdivuāras dambretisti. Šis čempionāts varbūt bija vājāks sastāva ziņā kā dažu labu citu gadu, jo ierasto 4 Āfrikas dambretistu vietā šogad viņu bija 6, bet dažādu iemeslu dēļ nebija kvalificējušies stabilie un pieredzējušie: kamerūnieši Ndžofangs, Mbongo un senegālieši Makadu N’Diaje un Basiru Ba. 6 Āfrikas dalībnieku klātbūtni nodrošināja reglaments, kas noteica, ka ierastajiem 4 āfrikāņiem klāt piebiedrojās vēl organizatores valsts dalībnieks un sponsora noteikts dalībnieks. Man ir liela pieredze spēlēt garus riņķa sistēmas turnīrus, jo reiz Padomju Savienības čempionāta finālturnīrs katru gadu norisinājās pēc riņķa sistēmas 18 dalībnieku sastāvā, tas nozīmēja 17 spēļu kārtas, kā arī praktiski līdz nesenai pagātnei pasaules čempionāti reizi divos gados vienmēr notika 20 cilvēku sastāvā pēc riņķa sistēmas ar nelieliem eksperimentiem 1996.gadā un no 2013.gada. Līdz ar to es lieliski sapratu, ka čempionāts būs ļoti garš, un dažs labs amatieris rādīs saturīgāku spēli sākumā, kamēr nebūs sapratis savu īsto spēles līmeni un nebūs noguris, bet viss būs spēcīgāks beigu fāzē, kad būs iespēlējies. Tāpat sapratu, ka dažam labam no maniem spēcīgajiem vienaudžiem var būt problēmas izturēt tādu garu turnīru fiziskās kondīcijas dēļ, jo pēdējos gadus gandrīz visi turnīri ilgst precīzi nedēļu: 9 kārtas Šveices sistēmā, kur pie lielas pieredzes un spēles klases īpaša fiziskā izturība nav nepieciešama. Dažs labs no jaunajiem dambretistiem šajā turnīrā piedzīvoja īstu šoku, nespēdams sadalīt spēkus un izvērtēt kā ar kuru dalībnieku būtu jāspēlē, piemēram, spējīgais jaunais baltkrievs pēdējais Eiropas čempions Semjaņuks. Lai kā viņš nemēģinātu iesaistīties cīņā gandrīz katrā partijā, zvarēt viņam izdevās tikai vienā, bet zaudējumi bija veseli 4. Citam nosacīti jaunākas paaudzes dambretistam Trofimovam iestājās tāds kā nokdauns, un viņš pat pamanījās pašā partijas sākumā pret jauno ķīnieti Pan Jimingu iekrist uz atdot 1 un paņemt 2. Pēc tam ilgi pats brīnījās, kā kaut kas tāds bija iespējams. Vispār jaunais ķīniešu puisis, kam ir tikai 15 gadi, parādīja, ka ja viņu nenovērtē, tad viņš ir spējīgs uz daudz ko. Āfrikas dambretisti centās spēlēt ar viņu uz uzvaru, kaut ko aplenkt, paši nesaprotot ko. Viņš ātri ieguva paliekošu centru, un kā sacīja viņa treneris Aleksejs Čižovs: ”Centrā viņš ir ļoti spēcīgs”. Parasti Āfrikas dambretisti, kas viņam bija atdevuši centru līdz galotnei neaizkļuva – viņš uzvarēja 4 no 6 Āfrikas kontinenta pārstāvjiem. Vispār es gribētu teikt, ka nākotnē Ķīna varētu būt ļoti spēcīga dambretē tieši jaunās paaudzes talantu vidū, ja viss turpināsies tādos tempos kā līdz šim, jo pašreiz dambretei Ķīnā ir ļoti stabila bāze – tā ir nostiprinājusies sistēmā, un pat it kā Latvijas acīm turīgā Nīderlande izskatās nabadzīga finanšu ziņā uz Ķīnas finanšu un dambretes izstrādātās sistēmas fona. Pan Jimings gan ir pagaidām rets spīdeklis Ķīnā, bet pirmais reālais supertalants ar ļoti augstu IQ. Jaunie Nīderlandes talanti gan izrādījās ne tik veiksmīgi, kā Nīderlande gaidīja. 21-gadīgais Jans Grunendaiks parādīja labu klasi, spēlēja vietām agresīvi pat ar korifejiem, un dažreiz pārsteidza viņus. Viņam padevās labs starts, bet viņš neuzvarēja vairākus vidusmēra turnīra dalībniekus, kas nozīmēja, ka turnīra otrā puse būs mazāk rezultatīva, jo pēdējās 5 kārtas viņam bija spēcīgāki pretinieki – 5 Krievijas dambretisti. Lai gan viņš ar tiem spēlēja interesanti, bet neuzvarēja nevienu. Rezultātā 4.ais. Martains Aizendorns pusi turnīra aizvadīja pat ļoti slikti savam līmenim – pārspīlēja ar Čižovu un zaudēja, ilgi bija nomākts, jo nespēja uzvarēt. Tad viņam 2 reizes reāli paveicās, un pretinieki uzvaras viņam vienkārši uzdāvināja. Galarezultātā 6.ais, kas būtu pat uzskatāms par panākumu pēc ļoti neizteiksmīgās turnīra pirmās puses. Es pats uzskatu, ka spēles kvalitāte bija augstā līmenī visa turnīra garumā. Veiksmīgi aizvadīju tās dažas dienas, kad man bija jāspēlē 2 partijas, kur vienā no tām man ielozējās pretinieks, ar kuru partijas man pēdējā laikā ne visai vedās, bet ātrspēlē pat vispār biju viņiem zaudējis. Tās spēlēju piesardzīgāk. Spēju radīt problēmas visiem vājākajiem un vidusmēra dalībniekiem, diemžēl ar 2 Āfrikas dambretistiem Suarē un Nga es psiholoģiski neuzminēju, jo rēķināju viņu spēcīgākos gājienus, pēc kuriem izredžu uzvarēt man bija maz. Neko papildu neatradis un iztērējis milzu laiku, es izdarīju gājienu, ko arī biju iepriekš plānojis. Te pēkšņi abos gadījumos pretinieki salīdzinoši ātri izdarīju gājienu, kas jau pēc pirmā acu uzmetiena un īsa aprēķina garantēja man labu galotni. Diemžēl abos gadījumos šī galotne bija ar vairākiem papildu variantiem, upuriem u.t.t, kas prasīja manam aprēķinam apmēram 12 minūtes laika, lai precīzi atrastu uzvaru. Diemžēl man bija tikai 2, tātad varēju tikai minēt, kuru variantu mēģināt rēķināt. Neuzminēju. Iztērējot vairāk kā 1,5 minūti, izrādījās, ka biju rēķinājis to variantu, kas veda uz neizšķirtu, un nācās izdarīt citu gājienu, kas nebija rēķināts vispār. Kopsummā izcīnīju 8 uzvaras un 11 partijās nospēlēju neizšķirtu, kas deva dalītu 2.-3.vietu. Koeficients izrādījās nedaudz sliktāks kā jaunajam ķīnietim. Varētu likties, ka Georgijevs nospēlēja ļoti labi, bet teikšu atklāti, ka pēc partiju kvalitātes viņš nenospēlēja labāk par mani, bet kā parasti turnīra laikā notika kaut kas maģisks: Georgijevs turnīra pirmajā pusē vienkāršās pozīcijās 6×6, kas bija tikai nedaudz labākas, uzvarēja pret labāko āfrikāni Atse, kam ir lielisks aprēķins, un Čižovu!. Domāju, ka neviens meistarkandidāts Latvijā šīs abas pozīcijas nezaudētu. Domāju, ka šie abi dambretisti no 20 līdzīgām pozīcijām pret mani, nezaudētu ne reizi, bet Georgijevs ir radījis kaut kādu maģiju, kam nav nekāda sakara ar dambreti. Šīs divas uzvaras čempionāta pirmajā pusē deva Georgijevam milzu priekšrocības attiecībā pret mani vai citiem konkurentiem, jo bija skaidrs, ka gan Atse, gan Čižovs čempionāta beigās atradīsies stabilā plusā, kas dos Georgijevam ne tikai 2 punktu deficītu, bet arī koeficienta priekšrocības, būtībā 3 punktu starpību. Piekritīsiet, ka tas uz 19 partijām spēcīgam spēlētājam, kurš uzvarēs vēl, ir milzu bonuss?!

*teksts ir oriģināls un nav atļauts pārkopēt bez saskaņošanas.

** bildes no G.Valnera personīgā arhīva

Leave a Reply

Your email address will not be published.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.