Aicinām iepazīties ar V.Langinu interviju, kurš ir Krievijas dambretes federācijas valdes loceklis, vada IDF organizāciju, treneris, pasaules čempions, 25 gadus vada dambreti Sanktpēterburgā un viens no lielākajiem mūsdienu funkcionāriem 64 lauciņu dambretē. 

Kā Jūs iepazināties ar dambreti?

  • Ļeņingradā bija avīze skolniekiem, kas saucās “Ленинский искры” (первая и старейшая газета для детей и подростков, издававшаяся в СССР и распространявшаяся по всей территории Советского Союза) un viņa publicēja dambretes konkursus skolniekiem. Es piedalījos konkursos un man izdevās atrisināt tās pozīcijas, un es iekļuvu finālā. Fināls notika klātienē un to vadīja slavens dambretes kurators – Барский. Autors daudzām grāmatām, kā arī I.Kupermana treneris. Man izdevās uzvarēt turnīrā un tādā veidā es kļuvu par Ļeningradas čempionu. Pēc  tā visa Barskijs mani uzaicināja pie sevis uz biedrību “Spartak”. Tur viņš man uzdāvināja mazu E.Cukernika grāmatu ar kombinācijām, tas viss notika apmēram 1973. gadā. Tādā veidā arī sākās mans dambretes ceļš.

Kādi ir Jūsu pirmie sasniegumi dambretē?

  • Pirmais panākums, ka es esmu uzvarējis jauniešu Sanktpēterburgas čempionātu. PSRS laikos bija viens svarīgs turnīrs – PSRS jauniešu čempionāts, kur atlasījās visi dambretisti līdz 18 gadiem. Nebija tādas sistēmas kā tagad, kad ir sadalīts pa vecuma grupām. Tur varēja iekļūt tikai republiku čempioni (PSRS sastāvējā no 15 republikām) + divas vietas nāca klāt – Sanktpēterburga un Maskava. 1978. gadā, kad man bija 17 gadi es iekļuvu finālā, pirmo un pēdējo reizi, turnīrs notika Чирчик pilsētā, Uzbekistānā. Sacensības notika jūlija mēnesī un man vajadzēja stāties iekšā universitātē, un kārtot eksāmenus. Vecāki man pateica, lai beidzu ākstīties un braukāt uz visādām izklaidēm, un  ka mani nelaidīs. Es viņiem pateicu: ja jūs mani nelaidīsiet, es aiziešu no mājām. Mani mēģināja atrunāt un Маншин, kurš bija заслужений тренер manai mammai pateica, ka tur ir 40 grādi ēnā un apkārt pa kilometru nekur nav ūdens. Viņš kļūdījās, jo ēnā bija 44 grādi 🙂 

Kādi slaveni spēlētāji piedalījās tajā čempionātā?

  • Tur bija tā laika tādi spēlētāji kā: M.Kogans, Zaguļajevs. Latviju pārstāvēja – A.Kļackins, Maskavu – A.Judass, Krieviju – A.Burovs, Lietuvu – A.Norvaišis, Gruziju- Gubuļidze, Azerbadžānu – Kinkasovs. Kopā piedalījās 14 sportisti, kas spēlēja riņķi un man izdevās izcīnīt 2.vietu. Tas bija mans lielākais sasniegums jauniešiem, un tajā pašā gadā es arī izpildīju sporta meistaru Ļeņingradas pusfinālā. Un lai Jūs saprastu spēka samērus, tad  mūsu slavenais dambretists – V.Ļitvinovičs ieņēma tikai 6.vietu. Par uzvarētāju kļuva Perčonoks, otro vietu izcīnīja Bergmans, bet trešais paliku es.

Kā Jūs tikāt līdz lielmeistaram? 

  • 1993. gadā es uzvarēju Krievijas čempionātā un dabūju lielmeistaru ar piebildi “1”. Es kļuvu par pirmo Krievijas lielmeistaru, jo PSRS izjuka un pēc PSRS, man sanāca būt pirmajam Krievijas lielmeistaram. 1995. gadā es saņēmu Zasluženij master sporta. Savukārt 1999. gadā es kļuva par заслужений мастер спорта.

…trenera darbs

  • Daudzus gadus es vienkārši trenēju bērnus un nemaz par to nesaņemot atalgojumu, jo man patika tas, ko es daru. Viens no maniem audzēkņiem ir Винтерберг, kurš 1985. gadā kļuva par PSRS jauniešu čempionu. Jāpiezīmē, ka uz doto momentu Vintenbergs ir matemātikas ziņātnu akadēmiķis, kurš tagad dzīvo un strādā par profesoru Norvēģijā. 1986. gadā viņš otro reizi kļūst par PSRS jauniešu čempionu.

Kā Jūs nokļuvāt un cik reizes Jūs kļuvāt ar pasaules čempionu?

  • 1993.gadā pilsētā Orel notika neoficiālais Marš čempionāts. Pasakiet, lūdzu, kas ir Marš? Tā ir organizācija, kas nodibināta 1992.gadā, bet kuru neatzīst FMJD un Marš rīkoja pasaules un eiropas čempionātus 64 lauciņu dambretē. Un tātad…Tajā čempionātā piedalījās 8 valstis un otrajā čempionātā Marš versijā es pirmo reizi kļuvu par pasaules čempionu (pirmajā čempionātā 1992. gadā uzvarēja J.Koroļovs). Sievietēm uzvarēja N.Ļebedeva, kas vēlāk apprecējās ar M.Fjodorovu (lielmeistars) un tagad spēlē kā N.Fjodorova. Mums par izcīnīto pirmo vietu iedeva veļas mašīnu “Maļutka”. Mēs ļoti priecājāmies, bet priekšā stāvēja viena problēma, kā viņu vest uz mājām?
  • 1993.gadā Maršu pārņēma Klimašovs un viņš pirmo reizi nopietni pieķērās klāt sacensību organizēšanai un viņu filosofija bija, ka sacensībās jādod labas balvas. Arī tajā gadā es uzvarēju turnīrā kopā ar I.Makarenkovu (abiem piešķirti pasaules čempiona tituli), un pēdējā kārtā es spēlēju ar tā laika vēl puišeli – G.Koļesovu (šobrīd septiņkārtējais pasaules čempions). Mēs nospēlējām neizšķirtu. Pēc gada mēs ar viņu satikāmies vēlreiz kausā, tur arī nospēlējām divus neizšķirtus, bet vēl pēc gada G.Koļesovs pirmo reizi kļuva par pasaules čempionu.

….un tagad interesants stāsts no tā paša Marš čempionāta 1994.gada

  • Sacensībās bija interesants punkts, tam spēlētājam, kuram būs labākais starts, saņems briljantu. Labāko startu nozīmēja pēc piecām kārtām un pēc 5.kārtām bija 3 kandidāti ar vienādu startu un nezināja, kuram iedot briljantu. Tad nolēma pagarināt pēc sešām kārtām, atkal nekā, jo joprojām bija 3 pretendenti. Tad nolēma pēc septiņām kārtām, tad jau bija 5 pretendenti. Vairāk jau nebija jēgas taisīt labākais starts un nolēma uzvarētāju noteikt pēc izlozes principa. Izloze tika noteikta uz nākamo dienu, bet es tajā vakarā smīņajot pateicu, ko te vilkt izlozi, es tāpat uzvarēšu. Noteicām vietas secību kādā vilkt un man izkrita piektais kārtas numurs. Nākamajā dienā es atnācu vilkt un pirmie trīs vilka, visiem mīnus, ceturtajam bija jāvelk V.Skrabovam, bet viņš aizgulējās. Es vilku un izvilku plusu, kas nozīmēja, ka dabūju briljantu. Pēc tam cilvēki visi ilgi skatījās un brīnījās, kā tā varēja būt, dauzi domāja, ka es biju sarunājis ar organizatoriem. Tā es dabūju savu dambretes briljantu.

…1994.gada balvas

  • Trešo vietu ieņēma V.Azarovs (Jakutietis, bet uz doto momentu ir galvenais izlases treneris Jakutijas dambretes izlasei), kurš pirms tam ar mani Ļeņingradā cīnījās par 1.vietu. Kas ir zīmīgi, ka divas kārtas pirms beigām viņu iesauca armijā, turnīrā man vēl bija jāsavāc 1,5 punkts, ko es veiksmīgi arī izdarīju un pirmo 1981. gadā kļuvu par Ļeningradas čempionu. Kopā es esmu bijis 5 reizes Ļeņingradas čempions. Visvairāk reizes par čempionu ir bijis V.Sokovs9 reizes. Diez vai kādam ir pa spēkam šo rekordu šobrīd kādam pārspēt…Un tātad, ko iedeva V.Azarovam par trešo vietu? Viņš dabūja naudas balvu, zelta gredzenu, 4-istabu dzīvokli Jakutijas centrā, jaunu automašīnu un pats galvenais, ko viņam iedeva, bija zirgs un 2 ha zemi, kur to zirgu turēt. Tajā laikā tas bija ļoti īpatnēji, bet šeit ir viens svarīgs punkts: jakuti ēd zirgus, pat varētu teikt, ka tā ir viņu tradīcija. Cik man zināms, tad G.Koļesovam par katru čempiona titulu deva zirgu.

…1998.gada Marš čempionāts Groznijā

  • 1998.gadā Ičkerijā, Čečenijā notika jau sestais pasaules čempionāts. Tajā laikā Čečenijā gāja ļoti karsti un mēs pat nespēlējām pilsētas centrā, bet spēlējām lidostā! Situācija bija ekstremāla! Marš vienmēr notika kopā ar sievietēm, bet šoreiz spēlēja tikai vīrieši. Latviju pārstāvēja G.Šapiro, Lietuvu A.Smaidris un mēs finālā bijām 16 cilvēki, bet mūs apsargāja 3600 cilvēki.  Man personīgi bija 4 apsargi, kas mani apsargāja. Par čempionu kļuva M.Gorjunovs, otro vietu izcīnīja V.Skrabovs. 

…no spēlēšanas uz organizatorisko darbu

  • …pēc 1998.gada man atklāja diabētu un es vairāk nespēlēju, bet pievērsos dambretes popularizēšanai, organizēšanai. Un viens no maniem dzīves lielākajiem panākumiem ir kluba atklāšana Sanktpēterburgā “Чигорина” un arī dambretes sekciju sporta universitātē. Sākot ar 2011.gadu mums ļoti sanāca paaugstināt naudas balvas damretes turnīros. Un tajā gadā naudas balva pasaules čempionātā bija 15.600 Dolāri. Un sākot ar 2013.gadu mēs ar A.Gaidukovu nodibinājām Russkij Fond un naudas balvas nekad nebija mazākas par 50-60 tūkstošiem Eiro. Salīdzinot ar vēsturi, kad naudas balvas bija 2-3 tūkstoši, šobrīd dambretei tiek veltīti daudz vairāk resursu un līdzekļu. 

Kāda bija atšķirība starp tā laika dambreti un mūsdienu un kas ir pamainījies?

  • Pirmkārt – laika kontrole. Spēlēja 1 partiju, 60 min uz 20 gājieniem. Pēc tam sākās evolūcija un sāka spēlēt mikromačus ar laika kontroli 70 min uz 35 gājieniem.  Turpinājumā bija tāda apvienība BAKAN (Abacijevs, Kandaurovs un Švarcmans) viņi izdomāja lidojošo (gājienu izlozes) dambreti, bet man jāsaka, ka diez gan perversā veidā. Mūsdienās ir tā: mēs publicējām lidojošo tabulu, veselu gadu cilvēki trenējas, tad atbrauc uz sacensībām un spēlē. Bet ko izdarīja viņi? PSRS čempionātā bija atlase parastajā klasikā, bet, atbraucot uz finālu, viņi uzzināja, ka jāspēlē lidojošā dambrete. Jāsaka, ka šim trio tā bija milzīga priekšrocība, jo viņi paši arī sastādīja tabulu. Un 1984. gadā izmeta ārā dažus zaudētus variantus, piemēram, ef4 fg5 de3 vai cd4 de5 bc3 cd6. Jāatzīst, ka mūsdienās ir neizšķirts pēc cd6, bet ļoti smags. Un pats svarīgākais, manuprāt, ir izaugusi aizsardzības spēle/tehnika. Agrāk cilvēki nemācēja aizstāvēt pozīcijas, kur jāspēlē cieši no aizsardzības, bet mūsdienās pateicoties datoru programmām šis jautājums ir pārvarēts. Piemēram, tajos laikos Abacijevs vispār spēlēja gandrīz zaudētus variantus ar ef4, bet Kandaurovs tajā laikā spēlēja cb4 fg5 dc3 ba5 cd2 un likās, kas tās tādas par pozīcijām, bet tomēr, tas ir pilnīgs normāls variants.

Vai, Jūsuprāt, dambretes laika kontrole ir atbilstoša mūsdienās?

  • Es uzskatu, ka laika kontroli vajadzētu strauji samazināt, jo dambretes sports nav domāts televīzijai, sports nav skatāms uz lēnās kontroles un pie mazās kontroles tas būts pavisam cits sporta veids – lielāks % uzvarām, emocijas, kļūdas un, manuprāt, būtu daudz interesantāk. 

Nosauciet, lūdzu, TOP PSRS laika spēlētājus: 

  • Es gribētu iedalīt divās kategorijā, līdz sešdesmitajiem gadiem: Z.Ciriks, B.Blinders, Timkovskijs, Sokovs un viennozīmīgi I.Kupermans.
  • Pēc tā laika man gribētos nosaukt V.Ļitvinoviču, V.Gabrieljans un A.Švarcmanu. 

Vai Jums ir kādi ērti un neērti spēlētāji?

  • Ļoti neērti pretinieki man bija E.Mursalovs (+0-3) un A.Kandarurovs. Un visneērtākais pretinieks man ir Dudkovskijs (+3-15), un es viņam pat pamanījos zaudēt šādu pozīciju. Dudkovskim C7,B6 un dāma uz garā ceļa. Bet man dāma uz b4. Jautājums lasītājiem: kā var zaudēt šo pozīciju? Kas ir interesanti, ka agrāk šādi ir uzvarējis arī N.Abacijevs. Savukārt ērtie pretinieki ir J.Koroļovs, J.Andrejevs.

 

Vai dambrete palīdz domāšanai, dzīvei?

  • Pirmkārt. Es jums pateikšu tā, ka dambrete palīdz būt koncentrētam. Otrkārt. Dambrete palīdz sasniegt rezultātu un nav svarīgi, kas tas ir par sportu, dzīves mērķi, sapni vai vienalga kas cits. Dambrete ir dzīves modelis, ja Tu esi izdarījis gājienu, Tu nevari to paņemt atpakaļ, tāpat kā arī dzīvē. Tāpēc viennozīmīgi, ka dambrete palīdz cilvēkam nostāties uz kājām un izveidot savu “Es”.

…fakti

  • Agrāk notika mači Holande – PSRS uz 10 galdiņiem un tajā laikā ļoti svarīgi bija tikt spēlēt maču, jo tie, kas izbrauca no PSRS uz Holandi, parasti atbrauca atpkaļ ar iepirktām džinsām, pārdeva un gadu varēja dzīvot nezinot bēdu. PSRS laikos par uzvaru čempionātā maksāja 150 rubļus prēmiju, gan 64, gan 100 lauciņu dambretē;
  • Klīst baumas, ka A.Andreiko fantastiski spēlēja blicu 64 lauciņu dambretē;
  • V.Ļitvinovičš ir sarakstījis grāmatu “25 уроков шашечной игры”, bet pēc viņu nāves to laurus pārņēma G.Hackevičs, tāpāt arī klīst runas, ka visu teorijas grāmatu bija sarakstījis viņš, kas tagad ir zināma kā Ņegra., Ļitvinovičs “64 lauciņu damretes teorija”. 

Vai Jūs zināt kā radās brazīļu dambrete?

  • Pēckara laikā bija tāds spēlētājs kā Bakumenko (PSRS čempions 1927.gada). Viņš bija “policai”, kurš strādāja Vācijas labā. Un, kad beidzās karš, viņam pienācās nāves sods, jo tā “laika darbs” bija vērtējams tikai ar mīnus zemi. Un viņš nolēma aizbēgt uz Brazīlīju, un tur viņš arī izdomāja brazīļu dambreti, kur arī vadīja dambretes žurnālu “Damista”. Šo faktu diez vai kāds Jums vēl izstāstīs..

Kāds bija Jūsu iemesls apciemot Rīgu?

  •  Agrāk latviešiem bija ļoti spēcīga dambretes skola un arī paši spēlētāji. Galkins, Zuks, Vigmans, Kiseļevs, Kalnbērziņš, Kalniņš u.c, un es šeit ierados, lai apsveiktu jauno prezidentu un mēs vēlamies, lai tiktu atjaunotas tradīcijas un sadarbība ar Latviju, lai bērni braukātu pa dambretes turnīriem 64 lauciņu dambretē.

Kāds ir šī brīža Jūsu lielākais sapnis?

  • Es vēlos, lai olimpiskā komiteja pieņem 64 lauciņu dambreti savā saimē. Es vēlos, lai 64 lauciņu dambrete ir populāra visā pasaulē. Uz doto momentu mēs pie tā aktīvi strādājam.

…dambretes vecākā grāmata

1827.gadā tika izdota pirmā dambretes grāmata. Tirāža bija 100 grāmatas. Mūsdienās ir saglabājušās tikai 13 grāmatas, no kurām 7 atrodas bibliotēkās. Apmēram 2-3 grāmatas Krievijas bibliotēkās.  Es esmu viens no tiem cilvēkiem, kam ir šī grāmata un tā tika no mana drauga I.Ojera. V.Langins apstiprināja, ka viņam bija labākā dambretes bibliotēka PSRS.

Novērtē materiālu:

 

One thought on “Intervija ar V.Langinu”

  1. If some one needs to be updated with newest technologies then he must be
    pay a quick visit this web site and be up to
    date all the time. – Rene

Leave a Reply

Your email address will not be published.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.