Diemžēl skumīgas ziņas pienāca no dambretes pasaules. No mums šķīrās viens no vadošajiem Latvijas dambretes treneriem, kurš visu dzīvu bija veltījis dambretei un visu dzīvi bija strādājis par dambretes treneri. Pēdējā viņu darba vieta bija Lietuviešu skola. Leo Lāže bija dzimis 1954.gadā un 80 gadu sākumā Leo Lāžem piešķīra sporta meistara normu. Leo Lāžes labākie audzēkņi ir: Raimonds Vipulis – starptautiskais lielmeistars 100 lauciņu dambretē, Vitauts Budreika – starptautiskais meistars, Guntars Purviņš – starptautiskais meistars 64 lauciņu dambretē un FMJD meistars 100 lauciņu dambretē. Pie šī visa vēlamies informēt, ka Leo Lāže bija viens no autoriem (otrs autors Emanuels Mērins) dambretes brošūrai, kas izdota 1988.gadā “Metodisks mācību materiāls 100 lauciņu dambretē” priekš bērniem.

 

No Prāta Laiks un visas dambretes vārdā izsākam visdziļāko līdzjutību!

 

4 thoughts on “Līdzjūtība”

  1. Leonards arī bija viens no maniem pirmajiem trenneriem, tāpat kā viņa tēvs Leopolds, kurš bija diezgan labs meistarkandidāts. Leonards bija daudz talantīgāks, ar ļoti spēcīgu un ātru aprēķinu. Leopolds bija izveidojis kartīšu sistēmu ar dambretes kombinācijām un metodēm, ko vēlāk pārņēma savā ziņā dēls Leonards. Nevienam nebija noslēpums Leoanarda aizraušanās ar alkoholu. Tas, viņš teica, ka esot no tēva, kurš bijis ārkārtīgi stingrs (kurš bija dārznieks pēc profesijas un lielako dzīves daļu nostrādāja kā direktors – Inčukalna stādaudzētavas vadītājs, uzbūvēja pamatīgu 200 m2 māju, lielu saimniecības ēku izaudzināja 2 bērnus ) un esot sabojājis viņa dzīvi, kam tā arī viņš pāri netika. Arī atšķirībā no brāļa, kurš ir vairākas reizes precējies, Leonards tā arī neapprecējās. Skolā kā treneris parādījās tik dažu brīdi, to aizvietojot viņa tēvam Leopoldam, MRS priekšsēdētājam meistarkandidātam Pētrim Vorfolejevam, vēlākajam inčukalna MRS un pagasta priekšsēdētājam I klases dambretistam Arvīdam Blausam un nākošajam lielmeistaram korospondencdambretē un Pasaules čempionam ar konsultanta Purviņa un Šapirova (vismaz pēc baumām) palīdzību Šausam, kuram patika spēle galotnē, kura meita Jūlija Šausa vēlāk arī kļuva par pasaules čempioni kadetēm. Atceros, ka pēc tam kādu laiku Leonards strādāja Rīgas pionieru pilī, kas bija izvietojusies tagādējā Rīgas prezidenta pilī. Vēlāk mums vairs nesanāca kontaktēties. Arī šad tad pamanīju braucot vilcienā uz Rīgu, kur viņš skaļā balsī sarunājās ar kontrolierēm vai kādu līdzbraucēju. Mājās viņam bija bagātīga gramatu, diplomu un medaļu kolekcija, ko varētu nodot dambretes muzejā, jo savādāk kāds to var izmest ārā miskastē.

    3
    5
  2. Leo bija labs, laipns un nekaitīgs cilvēks, viņš ļoti mīlēja dambreti.
    Diemžēl viņš nav atradis savu dvēseles palīgu.
    Izsaku visdziļāko līdzjūtību.

    LEO DUSI MIERĀ.
    em

Leave a Reply

Your email address will not be published.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.