Ar lielu maratonu un pusotru nedēļu turnīru noslēdzās pasaules čempionāts 64 lauciņu dambretē. Lai vai kā, bet daudziem šis turnīrs paliks atmiņā ar daudziem spilgtiem momentiem, skaistām partijām, emocijām un jaunu pieredzi. Drošvien reti kurš ticēja, ka piemēram S.Belošejevs neuzvarēs ne vienā no programmām. Kā atzina lielākā daļa spēlētāju, tad šis bija viens no spēcīgākajiem turnīriem vispār! Grūti iedomāties, kurš pietrūka, ja nu vienīgi nesākam skaitīt tādus spēlētājus kā Švarcmans, Georgijevs un tā tālāk.
Vai Jūs kādreiz varētu iedomāties, ka Gavrils Koļesovs pēc 5.kārtām būs uz 50%, A.Burovs piektajā kārtā būs ar -1, Krievijas čempione sievietēm 2016.gada pirms pēdējās kārtas ir ceturtā no beigām, vai I.Mihaļčenko tikai pašā galotnē otrajā partijā uzvar afroamerikāni, kad laiks bija palicis mazāk par minūti. Jebkurā gadījumā šis ir pierādījums, ka ir ļoti audzis līmenis pasaulē un it īpaši Āfrikā. Ja pirms diviem gadiem viņi nezināja, kas ir dambretes dēlītis un kauliņi, tad tagad viņi dod ļoti lielu sparu visai pasaulei. Un kā atzina Rudy Wayne no Jamaikas, tad viņš nekad nebija pierakstījis partiju, jo visu dzīvi viņi ir spēlējuši uz ielas. Vienu no vakariem pieķērām Rudy spēlējot ar Kalanovu (GMI), un jāsaka, ka viņš ar viņu tika galā ļoti pat pārliecinoši. Un lai cik dīvaini tas nebūtu, tad visi, kas nāca pretī viņam dabūja trūkties. Uz jautājumu vai viņi mācās dambretes teoriju atbilde viņš atbildēja, ka nē, bet pieredzes acs teica, ka diez vai nezinot viņi var perfekti izbīdīt pilsētas atklātni.
Leiši parāda raksturu un sāk dominēt pasaulē. Lietuvieši bija gatavojušies šim sacensībām un taisīja nometni, kur nedēļu dien dienā trenējās. Rezultāts ir acīmredzams. Andrius Kybartas pasaules vice čempions, A.Norvaišis ceturtajā vietā, D.Norkus 7.vietā, bet A.Aļeknavičius, kurš zaudēja pēdējā kārtā tieši Mihaļčenko un ielaida viņu top 8, palika 24.vietā. Lietuvietis Arynas Norvaišis tagad ceļo pa visiem pasaules kausies un arī uzvar. Vienā no vakariem lietuvieši parādīja dažus savus “mājās sagatavotos darbus”, nu jāsaka, ka tas ir ārpus normāla prāta robežām (prezentēsim tos vienos no nākamajiem PL posmiem). Drīzumā Lietuvā notiks Lietuvas komandu čempionāts, kurš notiek trīs dienas un ja kādam vajadzētu pateikt, kurš tur uzvarēs, tad to nevarētu noteikt, jo katrā komandā ir lielmeistars un ļoti spēcīgi meistari. Tas vien parāda, ka pagaidām lietuvieši diktē noteikumus Baltijā 64 lauciņu dambretē.
Runājot par nometnēm, tad arī baltkrievi taisīja savu nometni, kur viņi bija savākušies sekojoša sastāvā (Vaļuks, Plakhins, Kondračenko, Semeņuks, Kuņica un Mihaļčenko) un blicoja. Pagājušā gada Eiropas vice čempions palika godpilnajā 6.vietā. Viņu rezultāts 27.vieta pasaules čempionātā laikam nav tas, ko viņš bija gaidījis, cilvēks, kurš neko citu nedara kā spēlē dambreti no rīta līdz vakaram, analīzē partijas un pelna tikai no prēmijām un naudas balvām. Lieki piebilst, ka par pasaules čempionātu titulu komandām Bulgārijā nopelnīja katrs pa 7500€. Laikam nav slikti. M.Semeņuks divos vārdos pateica, ka uz treniņiem viņi iet katru dienu un grūti iedomāties kā var nebūt rezultāts pie tādas spēļu prakses.
D.Risajevs teica, ka katru dienu praktizējas Gamblerā un daudzi dambretisti tā vien ir ieguvuši vajadzīgo praksi. Lai arī tas viss ir virtuālajā vidē, tomēr tas ir treniņš. Pusfinālā viņam pat I.Mihaļčenko aizrādīja, ka Damirs nezina dambretes noteikumus, jo visu laiku spēlē gamblerā.
Tie kas uzskata, kā var zaudēt afroamerākanim, tad vēlamies norādīt, ja pirms diviem gadiem mēs ar viņiem tikām galā, tad tagad tie laiki ir mainījušies. Mēs dzīvojam tādā gadsimtā, kad lielākā daļa dambretes materiālu ir pieejami internetā un vienā no dienām afroamerekānis jautāja padomu kā jāstrādā ar dambretes programmu – Tošu. Programma Toša ir atzīta labākā dambretes programma analīzēm! To izmanto lielākā daļa pasaules top spēlētāji. Un turnīra noslēgumā Ugandas pārstāvis visus informēja, ka tagad viņi sāks mācīt dambreti bērnudārzos un skolās. Es no savas puses gribētu pateikt, ka drīz varētu parādīties kāds spēlētājs kā savā laikā Baba Si (spilgtākais un slavenākais afroamerekānis).
Un kas ir interesanti, ka afroamerāņi spēlē ļoti vienkārši. Viņi spēlē pa centru un neļauj tev iegūt kaut kādus svarīgus punktus un visa turnīra gaitā mēs varam teikt, ka šī taktika strādāja. Protams, ja viņus ievelk sarežģījumos, tad uzreiz viņi sāk apjukt.
Par mūsējo spējam un spēli.
Mārtiņš pēdējā kārtā ielēca top 30 un laikam esot objektīviem, augstāk bija grūti, kaut gan spēli brīžiem rādīja ļoti stabilu un pirmajā kārtā jau neļāva S.Belošejevam viegli elpot un divi pārliecinoši neizšķirti. Varbūt ātrspēlē un ātrajā dambretē negāja kā gribētos, zaudēts trīs pret trīs, pieci pret pieci, tad klasikā mazliet reabilitējās. Savukārt E.Novickis rādīja sniegumu, kuru varētu apzīmēt ar vārdu nestabilitāte. Nu kā var noraksturot spēli, kad tiek uzvarēti vienā no divām partijām tādi lielmeistari kā Žekejevs, Cinmans, Vaļuks (bet nākas atzīt zaudējumus ne pret tādiem top spēlētājiem) un var jau teikt arī Šapiro, kurš nokļuva neapskaužamā pozīcijā un kā viņš nodomāja, tad taisīja neizšķirta kombināciju, bet kad Edijam bija jāsit, viņš nenosita, bet piedāvāja neizšķirtu. Kā vēlāk pēc partijas noskaidrojās, tad vienkārši bija janokauj un opozīcija būtu par labu Edijam (tiks prezentēts nākošajā PL posmā). Šo var nosaukt arī par steigu un nekoncentrēšanos uz 100%. Pamata turnīrs iesākas ļoti pat labi, no -1 izgāja uz +1. Un lūzuma punkts notika partijā pret Semeņuku, kur jau no atklātnes nācās strādāt smagi aizsardzībā un viss bija labi, kamēr neiestājās smags ceitnots un zaudējums. Jāatzīst, ka 2014.gadā Kazaņā pats neuzvarēja tādu pozīciju (likās, ka vinnēts, bet nē), kaut gan tur visur ir neizšķirts un tagad vēl zaudējums. Mūsu sievietes arī nenospēlēja tā kā gribētos un ja agrāk Latvija vienmēr varēja lepoties, ja ne vismaz ar medaļu, tad noteikti cīnījās pa augšu, tad tagad situācija ir otrādāk. Nevar teikt, ka brīžiem slikti spēlēja, bet vienkārši tiek zaudēts 5 pret 5 un vēl mazāk kauliņi. Jāsaka, ka vīriem tādi pati problēma. Mārtiņš Junkurēns arī atzīst, ka pieredzes un prakses trūkums neļāva mums būt augstāk un spēles līmenis noteikti ir augstāks nekā rezultāts. Ļoti ceram, ka nākotnē Latvijā būs pieejami vairāk turnīri, kur varam spēlēt, trenēties un kādreiz lepoties ar savu spēli un rezultātu.
Kopsummā var teikt, ka bija labs turnīrs un tika iegūta fantastiska pieredze, ko laikam citur nevar iegūt kā šādos lielos turnīros. Bet bija arī mīnusi, ļoti saspiests turnīrs un grafiks bija vienkārši vairāk kā smags. Ātrspēle bija pusi no dienas, tad nākamajā dienā visu dienu brazīļu dambrete un tad no rīta līdz vakaram pa četrām partijām jāizspēlē. Bez nevienas brīvdienas, pat lietuvieši atzina, ka tādos turnīros vajag vismaz vienu dienu atpūsties. Varbūt kaut kādā momentā tas arī izteicās arī uz mūsu spēli. Ēdināšanā bija pieejams zviedru galds, bet priekš pusotru nedēļas maratona ēdiens bija vienveidīgs. Dažos momentos jau vienkārši sapņojam kaut ko citu. Pats negatīvākas laikam, kas mums palika atmiņā bija turnīra neērtie galdi, kur jau tā pie smagā grafika, bija tik neērti, ka neviens no pretiniekiem pat nevarēja uzlikt rokas uz galda. Mūsuprāt, ja tas ir pasaules čempionāts, tad spēlējot dambreti visas dienas garumā visērtāk spēlētājam jājūtas sēžot pie galda.
Tie kas nekad nav spēlējuši tādos turnīros, tad varam pateikt, ka tas ir fantastiski uzspēlēt tādos, jo Jūs iegūsiet fantastisku pieredzi un emocijas. Un mēs novēlam katram kaut reizi aizbraukt un uzspēlēt tāda līmeņa turnīrā, ja vismaz ne pasaules čempionātu, tad vismaz uz pasaules kausa posmu! Garantējam, ka Jūs atgūsiet dambretes garšu!
Novērtē rakstu