Pasaules čempionāta dalībnieki kļūst par ķīlniekiem Āfrikā
Ieskaitīsimies realitātei acīs un piedāvājām tulkotu versiju par Pasaules čempionātu Āfrikā no Ivana Trofimova vārdiem + autora viedoklis.
Viennozīmīgi pasaules čempionāts bija uzrīkots ļoti zemā līmenī, jo pirmkārt nebija elektronisko galdiņu, kas spētu uzreiz translēt spēles tiešraidē un spēlējām arī vienkāršā nelielā istabā. Sākšu ar noslēgumu, kas īstenībā bija tikai formalitāte, jo noslēguma ceremonijā piedalījās: tiesneši, bijušais FMJD prezidents Harijs Otens, spēlētāji un daži līdzjutēji…no lielākajiem plusiem var atzīmēt laba viesnīca ar baseinu un trīskārtēju ēdināšanu un arī vienā dienā bija oraganizēta ekskursija.
Bet tagad par pašu galveno un interesantāko…
…viss sākās ar 17.kārtu, kad dalībnieki atnāca uz spēļu zāli, bet spēļu zāle izrādījas ciet. Tās vietas apsargs izskaidroja, ka viesnīcai nav izmaksātas naudas par zāli (vai labāk to saukt par: istabu) un nav samaksāts arī par dalībnieku dzīvošanu. Par laimi to kaut kā izdevās atrisināt un kārta sākās vienu stundu vēlāk. Pēc baumām varu pateikt, ka sporta ministrs apsolīja, ka nauda būs.
Bet ar to mūsu problēmas nebeidzās. Noslēdzās pēdējā kārta. A.Georgijevs ilgi mocīja mongoļu spēlētāju, bet partija noslēdzās ar neizšķirtu. Pēc stundas mēs atnācām uz noslēgumu, kur kopā bijām 6 cilvēki (Georgijevs, Valneris, Trofimovs, Tserenbyamba + viņa brālis un galvenais tiesnesis Franks Teers) un uzreiz pēc noslēguma ceremonijas vajadzēja braukt uz lidostu, tomēr ne viss gāja pēc plāna…
Viesnīcas direktors izsauca policiju un visas izejas no viesnīcas tika slēgtas! Iedomājieties lielu viesnīcu ar lielu teritoriju, kas norobežo to ar lielo sienu. Uz jautājumu: Kas noticis? no apsarga mēs saņēmām apmēram šādu atbildi: Mēs nevienu neizlaidīsim no viesnīcas, kamēr neienāks nauda. Tādā veidā visi dalībnieki un galvenais tiesnesis kļuva par Āfrikas ķīlniekiem!
Krievijas un Ķīnas pārstāvji (iespējams arī Holandieši) pie problēmas risināšanas sazinājās ar savas valsts vēstniecībām. No viesnīcas līdz lidostai ar auto jābrauc apmēram 3-4 stundas. Mongoļu spēlētājam un viņu brālim lidmašīnas reiss bija ieplānots uz 23.00, bet izbraukšana uz lidostu, bet problēma pagaidām nerisinājās…rezumē Mongoļu dambretistus tā arī neizlaida no viesnīcas kā rezultātā viņiem vajadzēja pirkt jaunas biļetes apmērām ~2000,- Euro vērtībā.
…pārējam četriniekam izlidošana bija ieplānota 01.30, bet laiks spieda…un brīnums notika – atvērās vārti! Mēs ātri aizskrējām pēc mantām un taisījāmies braukt prom, bet izrādās bija tikai viena takša mašīna, bet mēs esam četri un kaudzi mantas…plus pie tā visa arī vadītājs bija pazudis uz ilgu laiku…bet pulkstenis rādīja jau 20:30 un katra minūte bija no svara.
Galu galā mums izsauca divus takšus un no viesnīcas mēs startējām 20:50. Pa ceļam iebraucām benzīntankā. Tad pa ceļam vienu mašīnu nācās nomainīt, jo viņa vienkārši neaizbrauktu līdz gala mērķim…No galvaspilsētas izbraucām lielā ātrumā, taksisti brauca tik ātri cik vien iespējams! Pienāca divi kontrolpunkti, kur mūs apstādināja karavīri ar automātiem, vienu reizi ņēma nost dokumentus no mūsu takša vadītāja…tas viss mums maksāja kārtējās minūtes, kuras jau tā nebija daudz! Pie lidostas mēs zaudējām vēl laiku, jo taksisti īsti nezināja kā pareizi var piebraukt pie lidostas, bet kad to izdarījām ne tajā pašā labākajā veidā, tad mums sanāca papildus divas pārbaudes.
…bet tomēr mūs gaidīja laimīgas beigas! 00:00 mēs atbraucām uz lidostu, mierīgi nodevām bagāžu, izgājām visas kontroles, nebija nekādas aizkavēšanās. Viss četrinieks veiksmīgi nokļuva līdz Parīzei! Gribas ticēt, ka visas problēmas ar šo ir atrisinātas, bet Mongoļu dambretistiem kompensēs 2000,- Euro…
Realitāte vai tomēr skatījums nākotnē?
Diemžēl jāsaka, ka tik zems čempionāta līmenis nav redzēts ļoti sen. Cik ir zināms, tad partiju ievade elektroniskos galdiņos bija tā: tika fotogrāfētas dalībnieku partijas (ik pa laikam) un vadītas iekšā. Nu jāsaka arī tā, ka mūsdienu tehnoloģijas ir tik tālu attīstījušās, ka ļoti vienkāršu, bet HD kvalitātes video var palaist no telefona uz gandrīz jebkuru platformu (Facebook, Youtube u.c.). Kas tam ir vajadzīgs? Tikai telefons un interneta pieslēgums. Runājot par naudas balvām, tad tās tika izmaksāstas visiem dalībniekiem, bet vai tad 20000,- Euro ir cienīga nauda priekš Pasaules čempionāta? Kā raksta pats Trofimovs, manuprāt, tiesnesis nopelnīja vairāk nekā trešās vietas ieguvējs…ar šahu vispār nesalīdzināsim, kaut gan neatkarīgajai organizācijai: IDF64 ir lielākas naudas balvas. Turnīra mājaslapā ir katostrafālā līmenī, lai neteiktu vairāk. Tādas mājaslapas modē bija 1995.gadā. Man personīgi rodas tāds jautājums, ko krēslā dara Janek Maggi un kāpēc tiek atļauts rīkot šādus “mēslainus” (atvainojos par necenzēto leksiku) turnīrus un kāda nākotne vispār gaida dambreti, ja šādi turpināsies? Domājams ka šis sporta veids drīzumā zaudēs visu ko vien var zaudēt. Domāju, ka nepieskarsimies tēmai, ko FMJD grib panākt ar 64 rīkojot turnīrus un neļaujot elpot IDF64, ja viņi pat nevar noorganizēt 100 lauciņu turnīrus, kas tomēr ir viņu galvenais lauciņš. Ir ļoti žēl noskatīties, ka tādā veidā pamazām izzūd sporta veids, kuru mēs tik ļoti mīlam..un jautājumi nākotnē tikai būs vairāk un vairāk, ja netiks veiktas radikālas izmaiņas!
Toties bija piedzīvojumi.
Afrika ir Afrika, jeb melnie ir melnie… Viņiem tas ir normāli…!
Atklāti sakot, šāda raksta autora attieksme prte FMJD un konkrētā Pasaules čempionāta organizāciju, maigi sakot, pārsteidz. Pamatošu savu viedokli:
Pirmkārt, par “ķīlnieku lietu”. Jā sāds notikums ir bijis, bet seit nav FMJD vai vietējo PČ organizatoru vainas, tā ir elementāra vietējo sporta funkcionāru neidarība. Cik var saprast no komentāriem zem rakta Trofimova saitā, tad vietējais sporta ministrs nav laikus pārskaitījis no FMJD saņemto naudu viesnīcas, kurā notika turnīrs, īpašniekam. Bet 200 euro zaudējumus mongoļu dambretistiem sedza tieši FMJD.
Otrkārt, par turnīra “zemo organizācijas līmeni”. Tas ir Trofimova kunga , kurš pirmo un, iespējams, arī pēdējo reizi piedalījās PČ, personīgais viedolis, kas balstīts uz viņa priekšstata par to, kā būtu jānorisinās PČ. Atbildot uz zem raksta publicētā A. Čižova, kuram, atšķirībā no Trofimova, ir ar ko salīdzināt, komentāru, ka šis turnīts bija organizēts ne tikai daudz labāk, kā turpat notikušais 1996. gada PČ, bet gan arī labākais no pēdējos gados organizētajiem, spiests atzīt pats Trofimovs. Jā, varbūt FMJD neviens nebija iedomājies, ka Āfrikā varētu nebūt elektronisko galdiņu, tomēr ar tiesnešu pūlēm visas partijas tika ievadītasar nobīdi, ne lielāku par 30 minūtēm. Protams, tas ir nedaudz kaitinoši, bet nedomāju, ka kādam dīvānā vai datorkrēslā sēdošajam no tā radās kādas problēmas.
Treškātr, par balvu fondu. Cik saprotu no dzīves, tad balvu fondu nodrošina nevis FMJD, bet gan organizatori ar vietējo sponsoru palīdzību, FMJD tikai nosaka minimālo balvu fonda apjomu (palabojiet mani, ja kļūdos vai ko nezinu). Kā komentāros Trofimova rakstam norāda komentētājs Edvards (protams, zem tā slēpjas Edvards Bužinskis), tad ne pārāk bagātai Āfrikas valstij šāda ilga turnīra izmaksas (bezmaksas viesnīca dalībniekiem un tiesnešiem ar trīsreizēju bezmaksas ēdināšanu, turnīra telpu īre, dalībnieku transfērs no un uz lidostu un balvu fonda nodrošināšana) ir ievērojams materiālais slogs, kurš nav pa spēkam lielākajai daļai no FMJD dalībvalstīm, tāpēc kaut kā nav novērota milzīga to vastu rinda, kuras vēlētos organizēt šāda līmeņa turnīrus. Par to, ka Trofimovs, ieņemot 13. vietu, neatguva sevis ieguldīto naudu, arī nav ko brīnīties, bet tas, ka Krievijas spēlētāji, piedaloties šāda līmeņa turnīrā, no savas valsts federācijas nesaņem atbalstu ne ceļa izdevumu, ne dalības maksas segšanai, ir Krievijas dambretes federācijas (vai kā nu viņi to sauc), nevis FMJD problēmas. Vispār jau taisnība ir tam pašam Edvardam, kurs ‘vienā no saviem komentāriem danbretes spēlēšanu nosauc par vaļasprieku, apmēram tādu pat, kā konfekšu papīriņu kolekcionēšanu.
Ceturtkārt, par FMJD un IDC64 konfliktu un dambretes kā sporta veida nāvi. Trofimova rakstā par IDC64 nekas nav minēts, tas ir Prāta Laika raksta autora personīgs viedoklis. Pirms kāda laika šeit pat bija raksts, ka Krievijā PČ 64- lauciņu dambretē organizators bija palicis parādā 30 tūkstošus euro, bet tas raksta autoram laikam ir aizmirsies. FMJD parādā nav palicis nevienam. Un arī zem FMJD “karoga” notiekošo turnīru, to dalībnieku skaits un rīkotājvalstu ģeogrāfija ir ievērojami lielāks, nekā IDC 64. Un tas ir saprotams, jo 100 lauciņu dambretes popularitāte pasaulē ir daudz lielāka. Tāpēc nav jāizmanto atsevišķi kādas personas privāto viedokli atspoguļojoši raksti, lai nostādītu šo federāciju piekritējus vienam pret otru. Bet tas, ka izejot no jauniešu vecuma, kad jaunajam, perspektīvajam dambretistam ir jāizvēlas starp turpmāko dambreters spēlēšanu profesionālā līmenī un augstākās izglītības iegūšanu ar sekojošu laba darba karjeru, nospiedošais vairākums izvēlas pēdējo, ir tikai normāli. Galu galā, lielākā daļa no starptautisko turnīru dalībniekiem ir spēlētāji – amatieri, kuri brauc iepazīt pasauli, satikt draugus, pie viena uzspēlēt savu mīļoto spēli, par jebkādu naudas pelnīšanu nemaz nedomājot. Un tas, ka 100 lauciņu jauniešu turnŗos ir daudz dalībnieku, ļauj cerēt, ka vismaz daļa no viņiem turpinās šādu amatieru attieksmi.