1.1. Dambretes galdiņš.

Dambretes galdiņš ir kvadrāts, kas veidots no 64 pārmaiņus novietotām gaišām (baltām) un tumšām vienāda lieluma kvadrātveida rūtiņām.

Katra galdiņa mala sastāv no 8 rūtiņām (lauciņiem). Spēles sākumā galdiņš jānoliek tā, lai no spēlētāja pa kreisi stūrī būtu melnais lauciņš.

Oficiālās sacensībās dambretes galdiņa vienas malas garumam jābūt no 40 līdz 45 centimetriem. Galdiņa virsmai jābūt matētai (ne spīdīgai). Tumšajiem lauciņiem jābūt gaiši brūnā, ne pārāk bālā krāsā.

 

1.2. Dambretes galdiņa diagonāļu nosaukumi.

Lauciņu slīpā rinda no galdiņa vienas malas līdz otrai veido diagonāli. Diagonāles, kuru viens gals beidzas galdiņa apakšējā malā, sauc par apakšējām diagonālēm, bet tās, kuru viens gals beidzas augšējā malā, – par augšējām diagonālēm.

Garāko no diagonālēm , kas satāv no 8 lauciņiem un šķērso galdiņu no kreisās līdz labajai pusei, sauc par garo (vai lielo) ceļu.

Divas diagonāles, kas atrodas gar abām garā ceļamalām (6 lauciņi katrā), un divas diagonāles, kas savieno pirmo diagonāļu galus (3 lauciņi katrā), kopā veido trijnieku. Trijnieka lielās diagonāles sauc par apakšējo un augšējo trijnieku, bet mazās – par apakšējo un augšējo trijnieciņu.

Divas trijniekam pieguļošās un garajam ceļam paralēlās diagonāles (4 lauciņi katrā) kopā ar to galus savienojošām diagonālēm (5 lauciņi katrā) veido četrinieku (vai rāmi). Šī četrinieka garākās diagonāles sauc attiecīgi par apakšējo un augšējo četrinieku, bet īsākās – par apakšējo un augšējo četrinieciņu.

Divas diagonāles no kurām katra sastāv 7 lauciņiem un šķērso garo ceļu , trijnieku un četrinieku, sauc par divnieku. Šo diagonāļu nosaukumi – apakšējais un augšējais divnieks un apakšējais un augšējais divnieciņš.

1.3. Kauliņi.

Katram dalībniekam spēles sākumā ir 12 kauliņi (plakani, apaļas formas): vienam baltie, otram melnie. Kauliūus novieto uz pirmo triju horizontāko rindu melnajiem lauciņiem katrā galdiņa pusē.

Kauliiem jābūt vienādiem pēc ārējā izskata un izmēriem. Kauliņa diametram jābūt par 5-10 milimetriem mazākam par galdiņa lauciņa malas garumu; to augstimam jābūt 1/4 līdz 1/5 no diametra. Kauliņu krāsa nedrīkst būt spīdīga un sakrist ar galdiņa lauciņu krāsu. Vsiem katras puses kauliņiem jābūt vienādā krāsā.

1.4. Spēles mērķis.

Dambretes partiju spēlē divi partneri. Partneris (pretinieks, puse) var būt viena persona vai arī vairāku personu kolektīvs. Pēdējā gadījumā partiju sauc par konsultācijpartiju.

Katras puses galamērķis ir izcīnīt uzvaru.

1.5. Gājiens.

Par gājienu partijā sauc kauliņa pārvietošanu no galdiņa viena lauciņa uz otru saskaņā ar punktiem 1.6. un 1.7.

1.6. Kauliņa gājieni.

1.6.1. Dambretes kauliņi dalās vienkāršos kauliņos un dāmās. Sākuma stāvoklī visi kauliņi ir vienkāršie.

1.6.2. Kauliņš iet uz priekšu pa diagonāli uz blakusesošo brīvo lauciņu. Ja spēkes gaitā kauliņš sasniedz vienu no pretējās puses pēdējās – astotās horizontāles lauciņiem, tad tas pārvēršas dāmā, iegūstot jaunas tiesības. Katrai pusei vienlaikus uz galdiņa drīkst būt vairākas dāmas.

1.6.3. Dāmai atšķirībā no kauliņa ir tiesības pārvietoties pa diagonāļi vairākus lauciņus jebkurā virzienā (kā uz priekšu, tā arī atpakaļ), bet apstāties, tāpat kā vienkāršie kauliņi, tā drīkst tikai uz lauciņa, uz kura neatrodas neviens cits kauliņš, pie tam pārlēkt pāri savam kauliņam tā nedrīkst.

Lai atšķirtu uz galdiņa dāmu no kauliņa, dāmu apzīmē ar dubultotiem kauliņiem, t.i., uzliekot vienu kauliņu uz otra.

1.7. Sišana ar kauliņu.

1.7.1. Izdarot gājienu, kauliņam obligāti jāsit pretinieka kauliņš, ja tas atrodas uz blakus (pa diagonāli) lauciņa un lauciņš aiz pretinieka kauliņa ir brīvs. Šajā gadījumā kauliņš, kurš izdara sitienu, nostājas uz šī brīvā lauciņa (pārlecot pār pretinieka kauliņu), bet pretinieka kauliņu no galdiņa noņem.

1.7.2. Kauliņš sit kā uz priekšu, tā arī atpakaļ.

Ar vienu paņēmienu kauliņam jānosit (jānoņem no galdiņa) tik daudz pretinieka kauliņu, cik to atrodas sitēja kauliņa ceļā (ja pastāv sitienam nepieciešamie apstākļi).

Ar vienu paņēmienu vairāku pretinieka kauliņu sišanu vērtē kā vienu gājienu. Ja iespējams sist divos vai vairākos virzienos, tad neatkarīgi no sitamo kauliņu daudzuma un kvalitātes (dāmas, vienkārsie kauliņi) turpinājumu izvēlas sitējs.

Sitot vairākus pretinieka kauliņus, no galdiņa tos drīkst noņemt tikai pēc gājiena pabeigšanas.

Sitot nedrīkst ar kauliņu pārlēkt vairāk kā vienu reizi pār vienu un to pašu kauliņu.

1.7.3. Dāmai jāsit pretinieka kauliņš (kā uz priekšu, tā arī atpakaļ) neatkarīgi no attāluma līdz tam, ja tikai kauliņš ar dāmu atrodas uz vienas diagonāles un ja aiz kauliņa ir brīvs lauciņš.

Ja aiz pretinieka kauliņa ir vairāki brīvi lauciņi no vietas, tad dāma pēc sitiena var apstāties uz jebkura no brīvajiem lauciņiem pēc savas izvēles.

Ja, izdarot sitienu ar dāmu, uz kādas no krustojošām diagonālēm vēl atrodas pretinieka kauliņi, aiz kuriem ir brīvi lauciņi, tad dāmai ir jāturpina šo kaulinu sišana neatkarīgi no tā, cik šo kauliņu ir. Ja ir iespējami vairāki sitienu veidi, sitējam ir tiesības izvēlēties jebkuras krustojošās diagonāles. Taču arī šeit, izdarot sitienu ar dāmu, nedrīkst pārlēkt vairāk nekā vienu reizi pār vienu un to pašu pretinieka kauliņu, bet kauliņu no galdiņa drīkst noņemt tikai pēc sitiena izdarīšanas.

Ja vienkāršais kauliņš, sitot pretinieka kauliņu, sasniedz, no savas puses skaitot, pēdējo – astoto horizontālo rindu un ja tam ir iespēja turpināt sišanu, tad obligāti ar to pašu gājienu sišana jāturpina, bet jau ar dāmas tiesībām. Ja turpretim vienkāršais kauliņš pēdējo horizontālo rindu sasniedz nesitot un iespēja sist pretinieka kauliņu rodas pēc tam, tad sitiens jāizpilda (ja saglabājas iespēja sist) tikai nākošā gājienā jau ar dāmas tiesībām.

Ja rodas iespēja vienlaikus sist gan ar vienkāršo kauliņu, gan ar dāmu, tad izvēlēties atļaut sitējam.

1.8. Pirmais gājiens.

Tiesības iesākt partiju, t.i., izdarīt pirmo gājienu, ir baltajiem.

Jautājumu par to, kurš no pretiniekiem spēlēs ar baltajiem kauliņiem, izlemj lozējot sacensību sākumā.

Divu pretinieku mačā katrs no viņiem pārmaiņus spēlē ar baltajiem un maelnajiem kauliņiem.

Turnīros kauliņu krāsu partneriem nosaka pēc spēļu sacības tabulām.

1.9. Gājiena pabeigšana.

Gājiens ir izdarīts, kad spēlētājs ir pārvietojis no viena lauciņa uz otru savu kauliņu un atņēmis no tā roku. Sitot gājienu uzskata par izdarītu tikai pēc tam, kad pārvieto sitošo kauliņu un noņem pretinieka kauliņus no galda.

Ja sitot spēlētājs noliek savu kauliņu uz lauciņa aiz pretinieka kauliņa un atņem no kauliņa roku, tad sitiens (ja tas ir iespējams) jāturpina tikai šajā virzienā.

Ja spēlētājs, izdarot gājienu, savu kauliņu uz citu lauciņu, bet vēl nav atņēmis no tā roku, tad viņam ir tiesības pārvietot to pašu kauliņu uz citu iespējamo lauciņu.

1.10. Pieskaršanās kauliņam.

Ja spēlētājs, kam jāizdara kārtējais gājiens, pieskaras ar roku savam kauliņam, tad viņam gājiens obligāti jāizdara ar šo kauliņu. Piskaršanās kauliņam, ar kuru gājienu izdarīt nav iespējams, netiek ņemta vērā. Ja nepieciešams izlabot kauliņa novietojumu uz lauciņa, t.i., novietot to kārtīgāk, tad iepriekš jābrīdina pretinieks. Atļauts, sakot “Izlaboju”, izlabot kauliņa novietojumu tikai tad, kad spēlētājam ir gājiens.

1.12. Partijas rezultāta noteikšana.

Par uzvarētāju partijā tiek atzīts tas dalībnieks, kas pirmais panāk tādu stāvokli, kurā pretiniekam nav gājienu: vai nu visi tā kauliņi nosisti, vai uz galdiņa palikušie iesprostoti. Ja uzvara abām pusēm nav iespējama, partija beidzas neizšķirti.

1.13. Dažādi zaudējuma veidi.

Viens no pretiniekiem partiju ir zaudējis, ja
– visi viņa kauliņi ir izstājušies no spēles (nosisti) vai arī tiem nav neviena gājiena (iesprostoti);
– viens no spēlētājiem, atzīsot savu stāvokli par zaudētu, paziņo, ka viņš padodas.

Zaudējumu var piešķirt arī par kontrolpulksteņa lietošanas, vai partijas pārtraukšanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par sacensību disciplīnas neievērošanu.

1.14. Dažādi neizšķirta veidi.

1.14.1. Partijā tiek fiksēts neizšķirts rezultāts, ja
– viens no pretiniekiem piedāvā neizšķirtu un otrs šo piedāvājumu pieņem;
– viens no pretiniekiem, konstatēdams, ka pēdējo 32 vai vairāk gājienu laikā spēku materiālā attiecība nav mainīījusies, līdz sava gājiena izdarīšanai pieprasa spēles pārtraukšanu;
– dalībnieks, kam spēles galotnē ir trīs dāmas (un vairāk) pret pretinieka vienu dāmu, ar savu 15. gājienu (skaitot no tā brīža, kad uz galdiņa izveidojusies šāda pozīcija) nenosit pretinieka dāmu;
– dalībnieks, kam galotnē ir trīs dāmas pret vienu dāmu, kura atrodas uz garā ceļa ar savu 5. gājienu nepanāk uzvaru; – spēlētājs, kam galotnē ir divas dāmas vai dāma un kauliņš pret dāmu vai kauliņu, ar savu 10. gājienu nevar panākt uzvaru;
– partijas gaitā trīs (vai vairākas) reizes atkārtojas viens un tas pats stāvoklis (viens un tas pats kauliņu novietojums), pie tam kārtējais gājiens vienmēr pienākas vienam un tam pašam spēlētājam. Nav obligāti, lai izvietojuma atkārtošanās gadījumi sekotu cits citam; pieprasīt neizšķirtu var arī tādā gadijumā, ja stāvoklis trīs reizes atkārtojas dažādos spēles brīžos, t.i., pēc jebkura gājienu skaita, taču gājiena kārtai vienmēr jābūt vienam un tam pašam dalībniekam.

1.14.2. Tiesības piedāvāt neizšķirtu ir tam spēlētājam, kam jāizdara kārtējais gājiens. Šis pieprasījums jāizdara gājiena brīdī pirms pulksteņa pārslēgšanas. Piedāvājums un atbilde jāizsaka īsā formā – “Piedāvāju neizšķirtu” – “Pieņemu”, “Nepieņemu”. Neizšķirta piedāvātājam nav tiesības atteikties no sava piedāvājuma līdz pretinieka atbildes gājiena izdarīšanai.
Ja neizšķirta piedāvājums tiek noraidīts (atbildes gājiens nozīmē to pašu), tad spēlētājs nākošo reizi neizšķirtu drīkst piedāvāt tikai pēc tam, kad to izdarījis viņa pretinieks.

Leave a Reply

Your email address will not be published.