19.01.20 noslēdzās kopsapulces sēde, kur bija četri pretendenti uz valdes locekļa amatu. Kopsapulce oficiāli ir noslēgusies un ir ievēlēti jauni/papildus valdes locekļi un tika izvēlēts arī valdes priekšsēdētājs. Oficiāla informācija sekos tuvākajās dienās. Kopsapulces sēde sākās ar Roberta Misāna ievadu par 2019.gadu un turpinājumā Raivis Paegle izklāstīja kā tika izlietoti līdzekļi un kāds varētu būt aptuvenais naudas līdzekļu sadalījums 2020.gadā. Tad sākās valdes locekļu balsošana, kur katrs no pretendentiem prezentēja sevi un ieskicēja virzienus kāpēc viņi vēlētos būt valdē. Pēc kā Edgars Ratnieks piedāvāja divas papildus kandidatūras priekš valdes, kaut gan oficiāli pieteikumu termiņš bija jau noslēdzies. E.Ratnieks ieteica U.Ābeltiņu (Valmiera) un K.Treju (Limbaži), bet tā kā valdes kopsapulcē piedalījas tikai U.Ābeltiņš viņš uzreiz atteica savu kandidatūru, bet K.Ozols atzīmēja, ka diez vai K.Trejs būtu ieinteresēts būt valdē. Tā arī piedāvātie E.Ratnieka kandidāti netika izvēlēti pēc pašu vēlēšanās. Kad process bija noslēdzies, tad notika debates, kas vienā momentā izvērtās “ļoti karstas”. Viens no lielākajiem spriedējiem bija Edgards Ratnieks (kurš pirms tam federāciju vadīja 20 gadus). Viens no jautājumiem bija Prāta Laiks mājaslapas avotu patiesums, kā arī noteikts Prāta Laikam jauns statuss – dzeltenā prese, diemžēl izrādās ka mūsu mājaslapa arī kalpo, lai Sigulda nepārstāvētu turnīrus. Diez gan interesants fakts. Otrkārt, PL ir nopludinājis neoficiāli informāciju par Roberta Misāna atkāpšanos, kaut gan pēc Roberta Misāna vārdiem viņam nav nekādas pretenzijas pret to. Vēl pāris jautājumi tika cilāti biedru naudām un biedriem, varam apstiprināt, ka drīzumā valde lems par šo jautājumu un cerams, ka turpmāk tas visiem būs skaidrs. Kritikas bija daudz, bet Vitauts Budreika uzdeva vienu konkrētu jautājumu E.Ratniekam: kāpēc viņš nevēlās iet valdē? Uz ko nesekoja konkrētas atbildes, pēc kā Edijs Novicki pārjautā, tad kāpēc Jūs neizvirziet savu kandidatūru? Saņēmām ļoti neapmierinošu atbildi: ka viņš ir izrādas “dambretes ienaidnieks”. Nonākam pie kārtējā secinājuma, ka ja vēlamies palīdzēt, tad droši to varam darīt e-pasta formā, uz valde@dambrete.lv kas principā no mūsu skatpunkta ir pilna ar motivāciju. Kā tas izvērtīsies – laiks parādīs.

Vēlamies arī dzirdēt Jūsu viedokli par E.Ratnieka darbiem pēdējos 20 gados, protams, izteikt arī komentārus, bet ievērosim toleranci: 

Kā Tu vērtē E.Ratnieka darbību pēdējos 20 gadus pirms R.Misāna kļūšanu par valdes priekšsēdētāju?

 

8 thoughts on “Kopsapulces ieskats”

  1. Man izvērtās interesanta saruna ar E.Ratnieku. Uz jautājumu, kāpēc šo gadu laikā no Siguldas, kopš sporta skolu pabeiguši vairāk kā 500 cilvēku, nespēlē neviens vairs dambreti? – Kur mēs liksim šos simtus dambretistus? Ka dambrete esot sporta veids priekš jauniešiem, lai attīstītu domāšanu, radītu sacensību garu, lai sasniegtu mērķus. Ka dambreti spēlēt pieaugušajiem ir bērnišķīgi un nenopietni, ja nu vienīgi par teneri, tiesnesi utt. Ka šie cilvēki pēc tam nodarbojās ar daudz nopietnākām lietām, ka citam neatliek laika. Ka uz to arī balstīta visa valsts dambretes dotēšanas sistēma. Ka tāda ir sistēmas būtība.

    2
    1
  2. Vai vajadzēja šādu ieskatu – šaubos… Vispirms būtu jāiemācās formulēt domas, jo dažu teikumu saturs pilnīgi nesaprotams. Tā kā – gaidām oficiālo informāciju.

    1
    2
  3. Atklāti sakot, pilnībā piekrītu Edgara viedoklim, arī GMI E. Bužinskis savos komentāros Trofimova saitā atzīst, ka pieaugušajiem dambretes spēlēšana mūslaikos ir hobijs, līdžigs konfekšu papīriī kolekcionēšanai. Arī es nopietni spēlēju tikai jauniešu līmenī, pēc tam nāca citas, daudz svarīgākas lietas – nodrošināt ģimeni, izaudzināt un palaist dzīvē bērnus. Ar danbretes spēlēšanu to neizdarīt, 2018. gadā pēc WC Blitz/rapid noslēguma bija pāris stundas laika, lai aprunātos ar Gunti Valneri, kuram arī uzdevu jautājumu par profesionālo dambretistu materiālo nodrošinājumu. Kā jau biju domājis, no turnīru balvām var izdzīvot ne vairāk.kā 20-30 augstākā līmeņa profesionāļu, bet vadošie dambretisti tāpat vairākus mēnešus gadā pelna naudu Ķīnā, trenējot jaunos Ķīnas dambretistus. Tā kā jauno dambretistu lēmums gadījumā, ja tu neesi pasaules līmeņa TOP spēlētājs, atvadīties no dambretes, lai iegūtu augstāko izglītību un labi nodrošinātu darbu visai dzīvei, ir tikai apsveicams. Piemēri nav tālu jāmeklē – kaut vai R. Misāns, A. Keisels, kā arī pārējie E. Mērina audzēkņi, kuri ļoti spilgti ienāca Latvijas dambretē 1970.-80.-os gados. Bet jauniešiem dambrete ir ļoti labs veids, kā attīstīt raksturu un domāšanas elsatīgumu, kā arī paceļot un iepazīties ar dažādu valstu cilvēkiem, kas nav mazsvarīgi turpmākajās dzīves gaitās..Bet dambreti atstāt kā hobiju, ar kuru var nodarboties tad, kad, piemēram, kā man, bērni ir izskoloti un palaisti dzīvē, arī finansiālajā ziņā ir iegūta stabilitāte, un veselība pagaidām atļauj pāris reizes gadā paņemt atvaļinājumu un doties uz sacensībām ārzemēs, jūtot prieku par iespēju satikt esošos un iegūt jaunus draugus, kā arī pabūt tur, kur līdz šim nav sanācis aizbraukt.

    5
    2
  4. Kā tā var rakstīt sporta meistars. Šķiet, ka tā jau ir vecuma demence. Par sava sporta veida reputācijas graušanu tāds pamuļķis jādiskvalificē un jāatņem nosaukums. Interesanti, vai šahu arī viņš pielīdzina «faņķiku» kolekcionēšanai.

  5. Kā var te ko komentēt anonīmais, kurš pat savu vārdu baidās uzrakstīt! Par dambreti pieaugušajiem un konfekšu papīrīšu kolekcionēšanu – tas tīešām ir citēts no GMI Edvarda Bužinska komentāriem, varbūt viņu kā autoru vispār nošaut uz vietas? Un, protams, ka jēgu šis anonīms tāpat nav sapratis. Tā nav dambretes kā sporta veida kritika, tieši otrādi, tas ir aicinājums jauniešiem spēlēt dambreti, jo tā var attīstīt raksturu un domāšanu un paplašināt draugu loku, kas pieaugušo dzīvē ļoti noder visās jomās. Bet tas, ka mūsdienās dambrete ir lielisks veids, kā attīstīt manis minētās īpašības, nodrošinot personības izaugsmi, bet slikts veids, kā nodrošināt savi materiāli, ir patiesība, kas no manis, diemžēl, nav atkarīga.Bet par meistaru – tāpēc, ka kāds anonīms puišelis te kaut ko nav sapratis, ne es sākšu sliktāk spēlēt, ne arī mani kāds tāpēc uzskatīs par vājāku spēlētāju. Un vēl – neviens jau anonīmam neliedz kļūt par lielmeistaru un visu dzīvi spēlēt profesionāli, tikai nosauc savu vārdu, lai varam sekot līdzi personības iuzaugsmei!

  6. Āriņa kungs, manuprāt, pilnīgi precīzi visu pateica. Lai ar dambreti spētu normāli pelnīt, tiešām jābūt TOP sportistam, bet iespēja par tādu kļūt ir ļoti maza. Ir smagi jāstrādā un jābūt talantīgam. Cilvēks var trenēties, bet, ja nav tik liela talanta, kas ar viņu notiks? Viņš kļūs par labu spēlētāju, bet ģimeni tā nepabarosi. Dambrete nav sporta veids, ar kuru profesionāli var nodarboties tūkstošiem vai simtiem spēlētāju. Pilnībā atbalstu dambretes spēlēšanu hobija līmenī, bet nevajag maldināt jauniešus, ka nu tik viņi pelnīs lielo naudu kā dambretisti. Ja viņi nav starp vadošajiem savā vecumā, diez vai nākotnē kļūs par vadošajiem pasaulē. Tā nav reputācijas graušana, bet gan realitāte. Taisnība ne vienmēr ir patīkama diemžēl. Tāpēc jāizbauda dambretes spēlēšana jauniešu vecumā, jo pēc tam dambretei vairs nevarēs pievērst tik lielu uzmanību. Lai jaunajai vadībai veicas!
    P.S. Kāpēc tiek dzēsti komentāri?

    6
    2
  7. Tāpēc, ka patiesība nav visiem jāzina. Jo var būt dažādas reakcijas, arī neadekvātas. Negribējās izraisīt smagas diskusijas. Jo es arī pirms kopsapulces visus šos gadus dzīvoju tādā kā ilūziju mākonī, lai tā aŗī paliek. Jo pašlaik no aktīvajiem dambretistiem arī aptuveni 99 % ir jaunieši. Tāpēc palūdzu izdzēst komentāru.

Leave a Reply

Your email address will not be published.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.